Dzimis Tallinā, kur no no 1901. līdz 1905. gadam mācījās Nikolaja ģimnāzijā. No 1905. līdz 1906. gadam - krievu militarajā dienestā. No 1906. līdz 1909. gadam studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. 1909. gadā kļuva par Vidzemes bruņniecības ceļu inženieri. No 1910. līdz 1912. gadam bija Ainažu—Valmieras—Smiltenes dzelzceļa distances priekšnieks un piedalījās dzelceļa būvniecībā. 1913. gadā kļuva par Igaunija bruņniecības ceļu inženieri un projektēja dzelceļa līniju no Tapas uz Paidi Igaunijā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja kā Krievijas armijas rezerves virsnieks. 1918. gadā boļševiku izsūtīts uz Krasnojarsku. Tajā pašā gadā atgriezās Igaunijā, bet 1920. gadā devās uz Vāciju. 1925. gadā ieguva doktora grādu. 1932. gadā kļuva par Karlsrūes Tehnoloģiju institūta profesoru, bet no 1934. gada strādāja Dancigas Tehniskajā universitātē (mūsdienās Gdaņskas Politehnika).
