Dzimusi 1747. gada 6 janvārī Rogaižu (Rogajsz) muižas īpašnieka Ādama Rika (Adam Ryck) ģimenē. Apprecējusies ar Bēržu un Zosulu muižu īpašnieku Pēteri Benislavski (Piotr Benisławski). Zosulu muiža (poļu: Zosoły) atradusies Bērzpils pagastā, tolaik Marienhauzenas stārastijā.
Zināms, ka laulības dzīvē viņa dzemdējusi 22 reizes, taču izauguši tikai astoņi bērni — divas meitas un seši dēli.
Zosulā viņa likusi celt slimnīcu, kur bez maksas varētu uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi seši nabadzīgi ļaudis. Vēlāk šādas aprūpes saņēmēju vietu skaitu vīrs palielināja līdz astoņiem, dēlam Antonam uzliekot par pienākumu pabeigt iesākto slimnīcas celtniecību.
Konstances Benislavskas sarakstītās dzejas jeb dziesmas izdotas grāmatā ar nosaukumu "Sev dziedātās dziesmas" (poļu: Piešni sobiespiewane). Tā iespiesta Viļņā 1776. gadā, 1958. gadā to atkārtoti izdeva Ļubļinas Katoļu Universitātes zinātniskās literatūras apgāds. Viņas dzejas paraugi ievietoti vairākos Polijas nacionālās dzejas izdevumos. Par viņas dzeju iznākuši arī pētnieciskie raksti.
Fragmentus no Konstances Benislavskas dzejoļu krājuma „Sev dzīdōtōs dzīsmes” latgaliski tulkojis Lazdukalna pagastā dzīvojošais novadpētnieks Leonards Rakickis un tie ievietoti „Tāvu zemes kalendārā 2008” (2007)
Pasienes baznīcā atrodama piemiņas plāksne ar uzrakstu poļu un latviešu valodā:
"Tev, Jēzu, mana dvēsele sīkā Ar mīlas bultu pretīm tvīka."
In memoriam Konstance Benislavska no Riku dzimtas 1747-1806 Latgales muižniece Reliģiska dzejniece Nabago aprūpētēja R.I.P.[2]
