Kontras

Vikipēdijas lapa
Kontras
Contras (spāņu)

Kontru kaujinieki 1987. gadā
Active 1979. gads — 1990. gads
Valsts Valsts karogs: Nikaragva Nikaragva
Tips Militāra organizācija
Sabiedrotie Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pretinieki FSLN

Kontras (spāņu: Contras, no vārda contra-revolucionario jeb kontrrevolucionārs) bija kopējs nosaukums labējām ASV finansētām un sagatavotām pretošanās grupām, kas bija aktīvas Nikaragvā no 1979. gada līdz pat 1990. gadu pirmajai pusei un cīnījās pret Nacionālās atjaunošanas valdības huntu (1979.—1984.) un vēlāk arī pret 1984. gadā demokrātiski ievēlēto valdību (1984.—1990.). Pretošonās grupu vidū pēc skaita un ietekmes īpaši izcēlās Nikaragvas demokrātiskie spēki (NDS). 1987. gadā visu kontru darbība tika apvienota zem vienas jumta organizācijas — "Nikaragvas pretošanās". Finansiālu un organizatorisku atbalstu kontrām sniedza Amerikas Savienotās Valstis.

Kontras radās 1979. gadā, kad Nikaragvā notika revolūcija, tika gāzta Anastasio Somosas Devajles diktatūra un pie varas nāca kreisā antiamerikāniski noskaņotā Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte (FSLN) jeb sandīnisti, kas izveidoja Nacionālās atbrīvošanas valdības huntu. Amerikas Savienotās Valstis nevēlējās, lai Centrālamerikā būtu vēl kāda Kubai un Padomju Savienībai draudzīga valsts. Arī dabas resursu aizsargāšana un pārņemšana valsts īpašumā, ko īstenoja sandīnisti, traucētu ASV investoriem. 1979. gadā ASV uzsāka apmācīt kontras. Tās tika radītas, lai partizānu karā cīnītos pret sandīnistu valdību. Kontras galvenokārt bija bijušie Nikaragvas Nacionālās gvardes karavīri. Tās arī nebija mazāk brutālas un tika nosodītas par civiliedzīvotāju slepkavošanu, spīdzināšanu un izvarošanu. ASV prezidents Ronalds Reigans kontras nosaucis par "morāliem ASV tēvu-dibinātāju līdziniekiem".[1] 1985. gadā Reigans noteica tirdzniecības embargo Nikaragvai kā sodu par sandīnistu "agresīvajām darbībām Centrālamerikā".[2]

1984. gadā notika demokrātiskas vēlēšanas, kurās, iegūstot 67% balsu[3], uzvarēja FSLN, kura tagad bija kļuvusi par politisko partiju, un Danjels Ortega kļuva par prezidentu. Starptautiskie novērotāji atzina, ka vēlēšanas notikušas godīgi. Kontru karš turpinājās pret nu jau demokrātiski ievēlēto valdību līdz Irānas-kontru skandāls lika Reiganam pārtraukt to finansēšanu. 1989. gadā Hondurasā notika sarunas un tika nolemts, ka 1989. gada 5. decembrī kontras tiks demobilizētas.[4][5][6][7] 1990. gada vēlēšanās FSLN zaudēja ASV finansētajai Nacionālajai Opozīcijas Savienībai, atpaliekot par 14,4%. Par prezidenti kļuva Violeta Čamorro un kontru darbība izbeidzās pilnībā.[8][9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rights Groups Accuse Contras : Atrocities in Nicaragua Against Civilians Charged» (angliski). Los Angeles Times. Skatīts: 2016. gada 18. augustā.
  2. «REAGAN SAYS SANDINISTAS SEEK TO 'BUILD A LIBYA'» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2016. gada 18. augustā. Mr. Reagan, meanwhile, extended the nearly year-old embargo on trade with Nicaragua today, saying in a statement to Congress that "the emergency situation created by the Nicaraguan Government's aggressive activities in Central America has not eased since the declaration of the Nicaraguan emergency on May 1, 1985."
  3. «IN NICARAGUA». nytimes.com. Skatīts: 2016-05-26.
  4. «U.S. Endorses Contra Plan as Prod to Democracy in Nicaragua». Washington Post (arhīvs pqasb.pqarchiver.com). Skatīts: 2016-05-26.
  5. «The contra war in Nicaragua - Noam Chomsky». libcom.org. Skatīts: 2016-05-26.
  6. «ISSUE AND DEBATE; EMBARGO ON NICARAGUA APPEARS A LITTLE EFFECT». NYtimes.com. Skatīts: 2016-05-26.
  7. «1984: Sandinistas claim election victory». BBC. Skatīts: 2016-05-26.
  8. «Turnover in Nicaragua; NICARAGUAN OPPOSITION ROUTS SANDINISTAS; U.S. PLEDGES AID, TIED TO ORDERLY TURNOVER». NYtimes.com. Skatīts: 2016-05-26.
  9. «U.S. Aid Just Dribbles In to Nicaragua Opposition, but the Sandinistas Profit». NYtimes.com. Skatīts: 2016-05-26.