Krišjānis Kundziņš
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1905. gada 19. martā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija)
| |
| Miris | 1993. gada 23. februārī (87 gadu vecumā) Rīga, Latvija
| |
| Augums | 163 cm | |
| Svars | 62 kg | |
| Profesionālā informācija | ||
| Pārstāvētā valsts | Latvija
| |
| Sporta veids | Cīņas sports | |
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |
| Kluba informācija | ||
| Klubs | Krauze LAS | |
| Olimpisko spēļu informācija | ||
| Dalības reizes | 1 (1936) | |
Krišjānis Kundziņš (dzimis 1905. gada 19. martā, miris 1993. gada 23. februārī) bija latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, seškārtējs Latvijas čempions, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krišjānis Kundziņš dzimis Rīgā. Jaunību pavadījis Čiekurkalnā. Ar sportu sācis nodarboties 15 gadu vecumā, vasarā spēlējis futbolu, ziemā bendiju. Beidzis Rīgas 4. vidusskolu un V. Olava komercskolu. Strādājis V. Ķuzes fabrikā par konditoru.
1924. gadā iestājies sporta biedrībā "Krauze" un sācis nodarboties ar grieķu-romiešu cīņu. Pēc divu gadu treniņiem, 1926. gadā, izcīnījis sudraba medaļu spalvas svarā Latvijas meistarsacīkstēs. Vēlāk seškārtējs Latvijas čempions (1931, 1932, 1935, 1936, 1937, 1940) un trīskārtējs Latvijas Olimpisko spēļu uzvarētājs (1931, 1935, 1939).
Starptautiskās sacensībās lielākais panākums 5. vieta spalvas svarā (līdz 65 kg) 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē. Četras reizes piedalījies Eiropas čempionātos (1935, 1937, 1938, 1939), bet godalgotas vietas izcīnīt nav izdevies.
Pēc kara Kundziņš savu cīkstoņa karjeru turpinājis, piedalījies PSRS un sporta biedrības "Dinamo" čempionātos. Savas aktīvās sporta gaitas beidzis 1953. gadā.
1953. gadā, pēc ūdenslīdēju kursu beigšanas, sācis strādāt glābšanas stacijā "Bābelīte". 1957. gadā apbalvots ar medaļu "Par slīcēju glābšanu".
Paralēli darbam 33 gadus bijis sporta biedrību "Dinamo", "Darba rezerves" un "Daugava", kā arī republikas izlases cīkstoņu treneris. Viņa audzēkņi bijuši I. Klintsons, V. Freidenfelds un daudzi citi.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvi piedalījies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā. 1994. gadā Rīgā Krišjāņa Kundziņa vārdā nosaukta Cīņas sporta skola.
Kundziņš miris 1993. gada 23. februārī Rīgā.
Rezultāti starptautiskajās sacensībās cīņas sportā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Olimpiskajās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Sacensību nosaukums | Valsts | Svara kategorija | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1936. gada vasaras olimpiskās spēles |  Latvija |
Līdz 62 kg | 5 |
Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Sacensību nosaukums | Valsts | Svara kategorija | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1935. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1938. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1939. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg |
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Krišjānis Kundziņš. Grieķu-romiešu cīņa. Rīga : Alfrēda Ūdra apgāds, 1944.
- Krišjānis Kundziņš. Klasiskā cīņa. Rīga : LVI, 1961. 80. lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- Jozepsons, A.. "Grieķu-romiešu cīņas veterāns no Čiekurkalna". Rīgas Balss (Nr. 65 (19.03.1985)): 7. lpp.
- "Krišjānis Kundziņš — valsts izlases cīkstonis". Fiziskā Kultūra un Sports (Nr. 1/1938): 44. lpp.
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|