Haralds Marvē

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Haralds Aleksandrs Marvē Shooting pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1900. gada 9. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nītaures pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1983. gada 12. oktobrī (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Hannovere, Rietumvācija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis, vācbaltietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Šaušanas sports

Haralds Aleksandrs Marvē (dzimis 1900. gada 9. novembrī (pēc vecā stila — 27. oktobrī)[1], miris 1983. gada 12. oktobrī) bija Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs. Trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru šaušanā ar automātisko pistoli (1932, 1937, 1938).[2]

Piedalījās 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur bija arī Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gadā Nītaures mežsarga Artura Otto Eduarda Marvē un Leontīnes, dzimušas Vītolas, ģimenē.[1] Mācījās Kuldīgas ģimnāzijā, Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada janvārī pieteicās Latvijas zemessardzē, 1920. gada martā ieskaitīts 13. Tukuma kājnieku pulkā. Latvijas Kara skolas Kājnieku nodaļas kadets (1922-1924), pēc mācībām Liepājas kājnieku pulka leitnants, vada komandieris (1926), piekomandēts Igaunijas armijas II pulkam (1926–1927). 1928. gadā kļuva par pulka fiziskās audzināšanas instruktoru un beidza Sapieru virsnieku kursus, paaugstināts virsleitnanta pakāpē. Trenējās sporta klubā ASK, uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs vieglatlētikā 1929. gadā 800 m distancē, 1932. gadā — 400 m/b un 4×400 m stafetē.[2] Bija sporta dzīves organizētājs Valkā un Liepājā. Piekomandēts Kurzemes divīzijai (1928–1930), bija Liepājas pilsētas komandanta adjutants. 1934. gadā paaugstināts par Daugavpils kājnieku pulka vada komandieris kapteiņleitnanta apkāpē.

1935. gadā Marvē piedalījies pasaules meistarsacīkstēs šaušanā Helsinkos. 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš ieguva 8. vietu 25 m ātršaušanā ar pistoli.[2] Piedalījās vairākās pasaules meistarsacīkstēs, 1939. gadā izcīnīja 5. vietu ātršaušanā ar pistoli.[2]

Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada XI 17. novembrī Marvē atvaļinājās no Latvijas bruņotajiem spēkiem, repatriējās uz Vāciju, kur no 1942. gada dienēja Vācijas armijā majora pakāpē.[3] Pēc kara beigām līdz 1956. gadam bija PSRS gūstekņu nometnēs.[4]

Miris 1983. gada 12. oktobrī Hannoverē.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, 1933.
  • Latvijas brīvības cīņu 10. gadu jubilejas medala, 1933

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Nītaures ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1900.g. - Nr.59.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «LOK profils». Olimpiade.lv. Skatīts: 2012. gada 27. jūlijā.
  3. www.latvijassports.lv
  4. timenote.info

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]