Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze

Krievijas iebrukuma izraisītā migrācijas krīze ir masveida kara bēgļu, Ukrainas pilsoņu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku pārvietošanās uz drošām vietām Ukrainā un ārvalstīs, kas sākās 2022. gada 24. februārī. Tā ir Eiropas lielākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara.

Kopš pilnvērtīga kara sākuma Ukrainā daudziem cilvēkiem ir nācies pamest savas dzimtās pilsētas un mājas un bēgt uz citu valsti, lai glābtu savu un savu ģimeņu dzīvību.

Pirmajās dienās pēc uzbrukuma aizbēga simtiem tūkstošu cilvēku. Tā kā Ukrainai no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem uzbruka Krievijas Federācija, lielākā daļa kara bēgļu patvērās valsts rietumos un kaimiņvalstīs uz rietumiem no Ukrainas: Polija, Ungārija, Moldova, Rumānija un Slovākija.

Ukrainai un Eiropas Savienībai noteiktais bezvīzu režīms ļauj Ukrainas pilsoņiem brīvi šķērsot Eiropas Savienības starpvalstu robežas. Eiropas Savienība un atsevišķas valstis ir paziņojušas, ka tās būs atvērtas ukraiņu pilsoņiem, lai tiem, kas bēg no kara, nebūtu jāiziet patvēruma procedūra. Daudzus no cietušajiem ir uzņēmuši ģimenes locekļi, kas jau dzīvo uzņēmējvalstī. Vairāku valstu, piemēram, Polijas un Vācijas, dzelzceļa uzņēmumi ļauj Ukrainas kara bēgļiem ceļot ar vilcienu bez maksas.

Trešo valstu pilsoņu evakuāciju veicināja Ukrainas un uzņēmējvalstu valdības.

24. februārī Latvijas valdība apstiprināja ārkārtas pasākumu plānu, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 kara bēgļu no Ukrainas, un divas dienas vēlāk ar Latvijas Samariešu apvienības palīdzību sāka ierasties pirmie kara bēgļi. Vairākas nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, skolas un iestādes arī apņēmās nodrošināt izmitināšanu. 27. februārī aptuveni 20 profesionālu brīvprātīgo autovadītāju ar saziedotajiem krājumiem devās ceļā uz Ļubļinu, lai atpakaļceļā uz Latviju nogādātu Ukrainas kara bēgļus.

Skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārvietošanās no valsts uz valsti ne vienmēr tiek oficiāli reģistrēta. To cilvēku skaits, kas bēg no kara, bieži ir tikai aptuvens. Saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos datiem 2020. gada vidū ukraiņu diaspora pasaulē bija 6,1 miljons cilvēku, bet Eiropā — 5 miljoni cilvēku.

Pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos aplēsēm 2022. gada 27. februārī vairāk nekā 368 000 cilvēku bija pametuši Ukrainu kopš plaša mēroga Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī. Tā kā 2022. gada 1. martā Ukrainu uz kaimiņvalstīm bija pametuši vairāk nekā 600 000 kara bēgļu, ANO Bēgļu aģentūra pauda bažas, ka situācija var pāraugt “lielākajā bēgļu krīzē Eiropā šajā gadsimtā”.

Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pētījumu, kas veikts no 2022. gada 9. līdz 16. martam, kara tiešā rezultātā Ukrainā ir pārvietoti gandrīz 6,48 miljoni cilvēku. IOM dati liecina, ka 13,5 % no jaunajiem pārvietotajiem iedzīvotājiem jau ir bijuši pārvietoti 2014. un 2015. gadā.

ANO aplēses liecina, ka 2022. gada 30. martā Ukrainu bija pametuši 4 miljoni Ukrainas kara bēgļu, 2022. gada 10. aprīlī — vairāk nekā 4,5 miljoni, 2022. gada 2. maijā kopējais kara bēgļu skaits pārsniedza 5,5 miljonus, bet 2023. gada 17. janvārī — 7 977 980 cilvēku.

Uz 2023. gada 31. janvāri kara bēgļu skaits no Ukrainas, kas reģistrējušies pagaidu patvērumam Eiropā, bija 4 miljoni 823,33 tūkstoši cilvēku (pēc ANO datiem).

Saskaņā ar ANO datiem no 2022. gada 28. februāra līdz 2023. gada 28. martam Ukrainā ieceļoja 11,2 miljoni cilvēku (neskaitot datus no Ungārijas, Krievijas un Baltkrievijas.^[1] Kopš 2022. gada oktobra dati par Krieviju vairs netiek atjaunināti, bet dati par Baltkrieviju ir vēl vecāki).