Ļubļina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ļubļina
Pilsēta
Lublin
Ļubļina
Karogs: Ļubļina
Karogs
Ģerbonis: Ļubļina
Ģerbonis
Ļubļina (Polija)
Ļubļina
Ļubļina
Koordinātas: 51°14′53″N 22°34′13″E / 51.24806°N 22.57028°E / 51.24806; 22.57028Koordinātas: 51°14′53″N 22°34′13″E / 51.24806°N 22.57028°E / 51.24806; 22.57028
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Ļubļinas vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1317
Platība
 • Pilsēta 147 km2
Iedzīvotāji (2014)
 • Pilsēta 341 722
 • blīvums 2 324,6/km²
 • aglomerācija 664 000
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.um.lublin.pl
Ļubļina Vikikrātuvē

Ļubļina (poļu: Lublin) - pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos. Viduslaikos nozīmīgs Polijas-Lietuvas tirdzniecības centrs un vēsturisks ebreju izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka - ebreju Oksforda ).

Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās Daewoo autorūpnīca.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1198. gadā Ļubļina pirmo reizi tiek pieminēta rakstiskos rakstos. 13. gadsimtā pilsēta piedzīvo vairākkārtējus uzbrukumus (tatāru, rusīnu, jātvingu, lietuviešu). Vairākas reizes pilsēta tiek nopostīta. 1317. gadā Ļubļinai tiek piešķirtas pilsētas tiesības. 1341. gadā Kazimirs Lielais uzceļ mūra pili un aizsargmūri ap pilsētu. 1392. gadā Vladislavs Jagello piešķir pilsētai nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas. Tā kļūst par centru tirdzniecībai starp Poliju un Lietuvu.

No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Ļubļinā notiek lielākie gadatirgi Polijas un Lietuvas valstī. 1547. gadā Ļubļinā nodibinās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26.jūnijā tiek noslēgta Ļubļinas ūnija, Polijas un Lietuvas personālūnija tiek pārveidota par federāciju - Žečpospolitu (Rzeczpospolita Obojga Narodów). No 1567. gada roša ješiva studijas Ļubļinā juridiski tiek pielīdzinātas citām tā laika universitātēm. Ebreji no visas Eiropas brauc uz Ļubļinu studēt Talmudu un Kabalu. No 1580. gada līdz 1764. gadam Ļubļinā regulāri tiek sasaukti ebreju seimi. 17. gadsimtā pēc Plūdiem pilsētas izaugsme apstājās.

1795. gadā notiek Trešā Polijas dalīšana un Ļubļina nokļūst Austrijas impērijā. 1809. gadā pilsēta nonāk Varšavas hercogistē, bet no 1815. gada Kongresa Polijā.

1915. gadā pilsētas teritoriju ieņem vācu karaspēks. 1918.gada 6. novembrī Ļubļinā tiek izveidota un kādu laiku darbojas pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Ļubļinas iedzīvotājiem ir ebreji. Pilsētā tiek nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā.

No 1939. gada līdz 1944. gadam Ļubļina ir ģenerālgubernatūras (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete) sastāvā. Operācijas "Reinhards" galvenā bāze. Netālu no pilsētas tiek izveidota Maidanekas nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņem Padomju armija. Līdz 1945. gada janvārim tā ir Polijas galvaspilsēta.

Pēckara gados Ļubļinā sākas strauja attīstība. Tiek nodibināta liela autorūpnīca (mikroautobusi "Zuk"). 1980. gada jūlijā visā Ļubļinas apkārtnē sākas masveida streiki, kas tālākā attīstībā noved pie arodbiedrības "Solidarnošč" izveides.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļubļinā ir dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]