Krievu Atbrīvošanas armija
 Vienības logo | |
| Valsts | Vācu okupētā PSRS |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1943. gada 29. aprīlis[1] (kā Osttruppen)/1944. gada 14. novembris (oficiāli, kā KTAK Bruņotie spēki) — 1945. gada 12. maijs |
| Pakļautība |
.svg){kind=small} Trešais reihs (līdz 1945. gada janvārim).svg){kind=small} Krievijas Tautu atbrīvošanas komiteja (no 1944. gada novembra) |
| Daļa no |
Vērmahts (līdz 1945. gada janvārim) KTAK Bruņotie spēki (no 1944. gada novembra) |
| Karaspēka veids |
Kājnieki Gaisa spēki |
| Karavīru skaits | 125 000 karavīri (1945)[2][3][4] |
| Militārās operācijas | Otrais pasaules karš |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Andrejs Vlasovs (no 1945. gada janvāra)[5] Sergejs Buņačenko Mihails Meandrovs Viktors Maļcevs |
Krievu Atbrīvošanas armija (vācu: Russische Befreiungsarmee; krievu: Русская освободительная армия), pazīstama arī kā ROA, bija pretpadomju militārā vienība, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Trešā reiha pusē. ROA formāli bija Krievijas Tautu atbrīvošanas komitejas bruņotie spēki ģenerāļa Andreja Vlasova vadībā, kurš nonāca vācu gūstā 1942. gadā un pārgāja to pusē, tāpēc šīs armijas karavīrus sauc par Vlasova armiju (Власовская армия) vai Vlasoviešiem (Власовская армия).[6][7]
To veidoja galvenokārt brīvprātīgie no padomju pārbēdzējiem, karagūstekņiem un baltās emigrācijas dalībniekiem. 1945. gada sākumā tajā bija aptuveni 200 000 karavīru. Visa perioda laikā ROA emblēmu nēsāja aptuveni 800 000 karavīru, lai gan ne visus no viņiem ROA vadība bija atzinusi.
Tā piedalījās nelielās militārās operācijās pret Sarkano armiju. 1945. gada maijā ROA 1. divīzija atbalstīja pretvācu sacelšanos Čehoslovākijā un atbrīvoja Prāgu. Lielākā daļa ROA karavīru padevās Rietumu sabiedroto spēkiem, tika internēti un lielākoties nodoti PSRS. Vlasovs un viņa tuvākie līdzgaitnieki tika tiesāti un 1946. gadā sodīti ar nāvi.
Darbība Padomju Savienības teritorijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ROA aktīvi darbojās, lai piesaistītu padomju karagūstekņus, solot viņiem atbrīvošanos no Staļina represijām un demokrātiskas Krievijas atjaunošanu. ROA daļas un ar to saistītās vienības piedalījās soda ekspedīcijās pret partizāniem Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī apspieda sacelšanās okupētajās teritorijās.
ROA lielākoties netika izmantota lielās frontes cīņās līdz pat 1945. gadam.
Dienesta pakāpes[8]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Uzpleči | Dienesta pakāpe | Vērmahta Sauszemes spēku
(Heer) pakāpes |
|---|---|---|
|
Ģenerālis
Генерал |
General der Waffengattung |
|
Ģenerālleitnants
Генерал-лейтенант |
Generalleutnant |
|
Ģenerālmajors
Генерал-майор |
Generalmajor |
|
Pulkvedis
Полковник |
Oberst |
|
Apakšpulkvedis
Подполковник |
Oberstleutnant |
|
Majors
Майор |
Major |
|
Kapteinis
Капитан |
Hauptmann |
|
Poručiks
Поручик |
Oberleutnant |
|
Podporučiks
Подпоручик |
Leutnant |
|
Feldfēbelis
Фельдфебель |
Feldwebel |
|
Unteroficieris
Унтер-офицер |
Unteroffizier |
|
Jefreitors
Ефрейтор |
Gefreiter |
|
Ierindnieks
Солдат |
Soldat |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Дробязко С. И. Под знамёнами врага. Антисоветские формирования в составе германских вооружённых сил 1941-1945 гг. (krievu), 2004. gadā. 189. lpp.
- ↑ «А.В. МАРТЫНОВ // ГЕНЕРАЛ ВЛАСОВ ПО ОБЕ СТОРОНЫ МИФОВ». darial-online.ru (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. augustā.
- ↑ «Русские, воевавшие на стороне Германии: завершен четырехтомный труд «Власов»». golos-ameriki.ru (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. oktobrī.
- ↑ Трушнович Я. А. Русские в Югославии и Германии, 1941—1945 / Новый часовой. (krievu) (№ 2 izd.), 1994. gadā. 155—156. lpp.
- ↑ Александров К. М. Русские солдаты Вермахта. Герои или предатели (krievu), 2005. gadā. 186. lpp.
- ↑ «vlasovietis | Tēzaurs». tezaurs.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 24. februārī.
- ↑ «Vlasovieši | Laikmeta zīmes». laikmetazimes.ebaznica.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 24. februārī.
- ↑ "Русская Освободительная Армия 1942-45гг." Armor Kiev. Skatīts 2019-07-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu Atbrīvošanas armija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|