Kristers Horns
| ||||||||||
Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (zviedru: Krister Klasson Horn af Åminne, dzimis 1622. gada 13. novembrī, miris 1692. gada 26. maijā) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1622. gada 13. novembrī Riternē (Rytterne socken) barona Klāsa Horna (1587—1651) un viņa sievas Zigrīdas Uksenšernas (1590—1644) ģimenē. Viņa mātesbrāļi bija Bengts Uksenšerna (1591—1643) un Gabriels Uksenšerna (1586—1656).
1654. gadā viņu iecēla par Rīgas gubernatoru, 1656. gadā notika vairāk nekā mēnesi ilga Rīgas aizstāvēšana pret Krievijas caristes karaspēka uzbrukumu Otrajā Ziemeļu karā. 1657. gadā karalis Kārlis XI viņu iecēla par Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernatoru.
1672. gadā viņam piešķīra feldmaršala pakāpi, no 1674. līdz 1684. gadam viņš bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. 1678. gadā viņš par 3000 dālderiem iegādājās Mazsalacas muižu. Viņa vadībā 1681. gadā tika sākta agrārā reforma, kas pazīstama kā „muižu redukcija”, tika atsavinātas zviedru lielmuižniekiem pēc kara piešķirtās pilsmuižas (Alūksnes pils, Bukultu pils, Burtnieku pils, Cēsu pils, Doles pils, Dzērbenes pils, Ēveles muiža, Ļaudonas pils, Mālpils pils, Mujānu pils, Raunas pils, Rūjienas pils, Siguldas pils, Smiltenes pils, Vainižu pils, Valmieras pils, Trikātas pils). Miris 1692. gada 26. maijā savā Riternes muižā Zviedrijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristers Horns.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Fabiāns fon Ferzens |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1674 — 1684 |
Pēctecis: Jakobs Johans Hastfers |
|