Alūksnes viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Alūksnes pils)
Jump to navigation Jump to search
Alūksnes pils 17. gadsimtā.
Marienburgas pils drupas mūsdienās.
Pilsdrupas uz Alūksnes ezera salas (Broce, 1802).

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (vācu: Marienburg, arī Margenborg, 13421702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas. Mūsdienās Marienburgas pils drupas ir viens no Alūksnes tūrisma objektiem. Pilsdrupās ir izveidota brīvdabas estrāde.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils celta 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena laikā. Ar cietzemi to saistīja 120 m garš koka tilts. Tā bija komtura pils un varenākais cietoksnis Livonijas ordeņa valsts austrumu daļā. Tajā pašā laikā šāda stila pilis tika uzceltas Vastselīnā (Neuhausen) un Izborskā.

Livonijas kara laikā Alūksnes komturs Zībergs 1560. gadā pili bez pretošanās atdeva krieviem. Vēlāk pils gāja no rokas rokā. Tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem. Pēc kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma sarunu laikā krievi Alūksnes pili dēvēja par Алист,[1] pēc līguma noslēgšanas Alūksnes pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā pili pamatīgi nostiprināja. Pils mūri ar deviņiem torņiem veidojuši nocietinājumu sistēmu. Galvenā ieeja atradusies pils ziemeļu galā. Pils ēka bijusi kvadrātveida, ar iekšēju pagalmu, celta nocietinājumu vidusdaļā. Lielā Ziemeļu kara laikā cietoksni aplenca krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā. Pils aizstāvēšanā kopā ar zviedriem piedalījās arī latvieši. 1702. gadā pēc 10 dienu aplenkuma zviedri pili uzspridzināja un padevās. Krievi nopostīja visu pārējo, kas vēl bija postāms. Pils aizstāvjus saņēma gūstā. Krievu gūstā nokļuva arī Bībeles tulkotājs prāvests Ernsts Gliks un viņa audžumeita Marta — vēlākā Krievijas imperatore Katrīna I. Pēc izpostīšanas pils vairs netika atjaunota un Marienburgas cietoksnis pie Krievijas robežas zaudēja savu stratēģisko nozīmi.

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes viduslaiku pils uz ezera salas (no Broces kolekcijas.

Cietoksnis atradās uz salas, ko ar krastu savienoja 120 m garš koka tilts ar paceļamu daļu. Uz salas tilta galā atradās vārtu nocietinājums (cvingers). Pils sastāvēja no galvenās pils (80х65 m) un dienvidu priekšpils (80х90 m), kurus atdalīja 1,3 m biezs mūris. Visu pili apjoza 1,4-1,6 m bieza laukakmeņu siena, kas sasniedza 10 m augstumu. Tajā bija astoņi sargtorņi 10-14 m šķērsizmērā.

Galvenajā pilī atradās komtura dzīvojamās telpas, bet priekšpilī saimniecisko un karamateriālu telpas.[2]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.
  2. www.travelzone.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°25′44″N 27°3′7″E / 57.42889°N 27.05194°E / 57.42889; 27.05194