Kuitalas

Vikipēdijas lapa
Kuitalas
Numenius (Brisson, 1760)
Garknābja kuitala (Numenius americanus)
Garknābja kuitala (Numenius americanus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsKuitalas (Numenius)
Kuitalas Vikikrātuvē

Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.[1] Zinātniskais nosaukums Numenius atvasināts no sengrieķu valodas (noumenios) un latviski nozīmē "jauns mēness", atspoguļojot izliekto putna knābi, kas atgādina jauna mēness sirpi.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām kuitalu sugām ir garš, uz leju noliekts knābis, attēlā kuitala (Numenius arquata)

Kuitalas sastopamas gandrīz visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Lielākā daļa kuitalu sugu ir gājputni. Tās ligzdo ziemeļu reģionos (Arktikā, Subarktikā, kā arī mērenajā joslā), bet ziemo dienvidos (tropos un Dienvidu puslodes mērenajā joslā).[3] Kuitalas, atkarībā no sugas, ligzdo Eiropā, Īriju, Britu salas un Islandi ieskaitot, Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Ziemeļamerikā, ziemo Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā, Austrālāzijā un Dienvidamerikā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas divas kuitalu sugas: kuitala (Numenius arquata) un lietuvainis (Numenius phaeopus).[4] 1926. gada rudenī Vecgulbenē tikusi nošauta, iespējams, tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris), kas mūsdienās, iespējams, ir izmirusi. Tā kā šis gadījums nav uzskatāms par pārliecinoši pierādītu — iegūtais eksemplārs nav saglabājies, noteikšanas pazīmju apraksts nav publicēts, taksidermista putnu noteikšanas prasmes arī nav zināmas —, tad suga izslēgta no Latvijas putnu saraksta.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuitalas ir liela auguma bridējputni ar garu, uz leju noliektu knābi un garām kājām.[6] To apspalvojums ir brūni, pelēki raibumots, ar gaišu vēderu un zemasti. Kuitalām ļoti līdzīgas ir puskuitalas, kuras visvieglāk atšķirt pēc knābjiem. Pēdējām knābis ir taisns vai viegli uzliekts uz augšu.[7] Lielākā ģintī ir lielā kuitala (Numenius madagascariensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 66 cm, svars 1350 g.[8] Par lielo kuitalu, lai arī īsāka (57 cm[9]), tomēr smagāka ir kuitala (Numenius arquata), kuras mātīte var svērt 1,36 kg, bet tēviņš 1,1 kg.[10]

Kuitalas barojas, ar garo knābi iztaustot dūņas vai ļoti mīkstus dubļus un meklējot ūdens tārpus un citus bezmugurkaulniekus, vēžveidīgos ieskaitot.[11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvainis (Numenius phaeopus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
  2. Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 276. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  3. Bruce M. Beehler,Thane K. Pratt "Birds of New Guinea: Distribution, Taxonomy, and Systematics[novecojusi saite]"
  4. «Latvijas daba: Sloku dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 16. augustā.
  5. «Ornitofaunistika: Tievknābja kuitala Numenius tenuirostris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 18. augustā.
  6. Genus Numenius
  7. Our Beautiful World: Godwits, Limosa
  8. Alive: Far Eastern Curlew (Numenius madagascariensis)
  9. Curlew Numenius arquata
  10. «Eurasian Curlew (Numenius arquata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  11. «Our Beautiful World: Curlews, Genus Numenius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. septembrī. Skatīts: 2016. gada 16. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]