Lietuvainis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvainis
Numenius phaeopus (Linnaeus, 1758)
Lietuvainis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints Kuitalas (Numenius)
Suga Lietuvainis (Numenius phaeopus)
Lietuvainis Vikikrātuvē

Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns. Tā ir viena no izplatītākajām kuitalu sugām pasaulē, ligzdo Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas Subarktikas un mērenajā joslā, bet ziemo Āfrikas, Dienvidāzijas, Austrālāzijas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas dienvidu piekrastēs.[1][2] Arī migrācijas laikā lietuvainis uzturas piekrastēs.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā lietuvainis ir samērā parasts ceļošanas laikā gan pavasarī, gan rudenī
Lietuvainim knābis ir ar "mezgliņiem"

Lietuvainis ligzdo Islandē, Skandināvijā, Austrumeiropas ziemeļu daļā, Aļaskā un Kanādas ziemeļrietumos. Izolētas populācijas mājo uz ziemeļiem no Kaspijas jūras, Sibīrijas ziemeļaustrumos un Kanādā pie Hudzona līča.[4] Ziemot dodas uz Dienvidameriku, Āfriku, Dienvidāziju, dienvidos sasniedzot Austrāliju un Jaunzēlandi.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā lietuvainis ir samērā parasts ceļošanas laikā gan pavasarī, gan rudenī. Tas ir arī rets ligzdotājs, ligzdojot klajos purvos, apmēram 60—100 pāri.[4] Latvijā sastopama lietuvaiņa nominālpasuga — Numenius phaeopus phaeopus.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietivainis ir liela auguma bridējputns ar garām kājām un garu, liektu knābi. Tā ķermeņa garums ir 37—47 cm, spārnu izplētums 75—90 cm, svars 270—493 g.[2] Apspalvojums ir pelēkbrūni raibumots ar gaišu vēderu un zemasti. Uz galvas virsmas divas tumši brūnas, platas joslas, bet pāri acīm stiepjas tumša, šaura svītra. Kājas gaiši pelēkzilas, reizēm ar zaļganu toni, bet uz leju liektais knābis tumši brūns. Lidojumā redzams balts vai gaiši brūns (atkarībā no pasugas), nosmailots virsastes laukums. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet mātīte ir lielāka un knābis tai ir nedaudz garāks[6] Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, bet ir par tiem pelēcīgāki, ar mazāk košām galvas tumšajām pazīmēm.[2][5]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvainim ļoti līdzīga izskatās kuitala. Pēdējā ir nedaudz lielāka, ar garāku knābi, turklāt knābis noliecas vienmērīgā lokā, turpretim lietuvainim knābis galvenokārt sāk liekties knābja nobeiguma daļā, kā arī tas ir ar "mezgliņiem" un galvai ir tumši brūnas pazīmes. Līdzīgas lietuvainim ir arī rudastes kuitala (Numenius tahitiensis) un garknābja kuitala (Numenius americanus). Pirmajai ir kanēļkrāsas ķermeņa un zemastes apspalvojums, bet otrajai ir īpaši garš knābis un kanēļkrāsas spārnu apakša.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvainis parasti uzturas dūņainu un aizaugušu ūdenstilpņu krastos, mitrainēs un purvos, kā arī lagūnās, upju deltās, mangrovju audzēs un atklātos, plašos jūras krastos, kuriem raksturīgs paisums un bēgums.[5]

Lietuvainis ir izteikts gājputns un migrācijas laikā nolido garas distances, lidojot gan dienā, gan naktī.[6] Daži īpatņi bez apstāšanās spēj nolidot 4000 km, attālumu no Kanādas dienvidiem līdz Dienvidamerikai.[2] Lietuvainis ligzdo tundras biomā, sākot ar slapjiem purviem un beidzot ar sausiem tīreļiem, apmetoties gan jūras piekrastēs, gan iekšzemes ūdenstilpju krastos. Ziemo gar jūru un okeānu piekrastēm abpus ekvatoram, arī tālu dienvidu puslodē. Ziemošanas piekrastēm raksturīgs paisums un bēgums. Retos gadījumos ziemojošie putni ieklejo iekšzemē.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākām lietuvaiņa pasugām pamatbarība ir krabji

Lietuvainis barojas, ar garo knābi iztaustot dūņas un mīkstus dubļus, meklējot nelielus bezmugurkaulniekus, vēžveidīgos un kukaiņus ieskaitot. Iecienīti kukaiņi ir tauriņi.[7] Vairākām pasugām pamatbarība ir krabji. Lietuvainis reizēm barojas arī ar ogām (īpaši pirms migrācijas lidojuma) un pat ziediem.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzda ir sekla iedobe, kas izskrāpēta zemē un izklāta ar sausu zāli, lapām un sūnām.[6] Dējumā ir 2—5 zilizaļas vai brūnas olas.[2] Inkubācijas periods ilgst 21—28 dienas.[5][6] Perē abi vecāki, kuri perēšanas laikā ir ļoti agresīvi un bezbailīgi aizstāv ligzdošanas vietu, uzbrūkot pat cilvēkam. Mazuļi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem.[2] Jaunie putni lidot sāk 35—40 dienu vecumā. Dzimumbriedumu tie sasniedz 2 gados.—[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvainim ir 7 pasugas:[8]

  • Numenius phaeopus phaeopus — nominālpasuga, sastopama no Norvēģijas līdz Sibīrijas centrālajai daļai;
  • Numenius phaeopus alboaxillaris — sastopams Kazahstānas rietumiem līdz Sibīrijas dienvidrietumiem;
  • Numenius phaeopus hudsonicus — sastopams Hudzona līča piekrastēs līdz Kanādas ziemeļaustrumiem;
  • Numenius phaeopus islandicus — sastopams Islandē un Britu salās;
  • Numenius phaeopus rogachevae — sastopams Sibīrijas centrālajā daļā;
  • Numenius phaeopus rufiventris — sastopams Aļaskā un Kanādas ziemeļrietumos;
  • Numenius phaeopus variegatus — sastopams Sibīrijas ziemeļaustrumos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUCN: Numenius phaeopus
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 All About Birds: Whimbrel
  3. Birds. Collins Pocket Guide. 1998. p. 156.
  4. 4,0 4,1 4,2 Ornitofaunistika: Lietuvainis Numenius phaeopus
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Species Profile and Threats Database: Numenius phaeopus — Whimbrel
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 NatureGate: Whimbrel
  7. Woodall, P.F. (1996). "Whimbrel feeding on Blue Tiger butterflies". Sunbird. Queensland Ornithological Society. 26 (2): 46–48. ISSN 1037-258X.
  8. Gill, F.; Donsker, D., eds. (2014). "IOC World Bird List (v4.2)". doi:10.14344/IOC.ML.4.2. Retrieved 7 September 2014.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]