Kuldīgas ģerbonis

Kuldīgas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks	Kuldīgas pilsēta
Ieviests	1938. gada 30. septembrī
Vairogs	sarkanā laukā sudraba Svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm "rožukroni" labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā

Kuldīgas pilsētas ģerbonis ir viens no Kuldīgas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1938. gada 30. septembrī.

Heraldiskais apraksts

Kuldīgas ģerbonī uz sarkana fona Svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm ("rožukroni") labajā rokā un zobenu kreisajā rokā. Svētā Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir Kuldīgas pilsētas aizgādne.

Viduslaikos Svēto Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: "tīrā", "šķīstā"), kas dzīvojusi 4. gadsimtā Aleksandrijā un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kuldīgas Katrīnas baznīcas sānu ieejas.

Padomju okupācijas laika emblēma

Padomju okupācijas laikā, kad pilsētas ģerboni lietot bija aizliegts, 1960. gados sākās mēģinājumi radīt ģerboņiem līdzīgus simbolus (brīžiem sauktus par "vizītkartēm") sociālistiskās heraldikas stilā. 1970. gada 20. jūnijā laikrakstā "Padomju dzimtene" publicēja emblēmu, kuras autors bija Voldemārs Ķēniņš. Tajā uz stilizēta LPSR karoga fona (viļņiem simbolizējot Ventas upi) bija redzams Ventas ķieģeļu tilta siluets un piecstaru zvaigznes kontūra zelta krāsā.