Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872).

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (vācu: Karl Gustav von Löwenwolde; ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts. Aijažu muižas (Aijasch, Ayasch), Dikļu muižas un Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks, Livonijas landrāts (1721—1735).

Dzīves gājums

Cēlies no Lēvenvoldu dzimtas, dzimis ap 1686. gadu Zviedrijas armijas Rīgas garnizona kapteiņa Gerharda Johana fon Lēvenvoldes un viņa sievas Magdalēnas Elizabetes, dzimušas fon Lēvenas, ģimenē. Lielā Ziemeļu kara sākumā viņa tēvs pārgāja Kurzemes hercogu dienestā un no 1701. gada dzīvoja Kurzemes hercoga reģenta Ferdinanda galmā Dancigā. Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) viņa tēvs bija Krievijas cara Pētera I pilnvarnieks (General-Bevollmächtigter) Baltijas provincēs, no 1711. gada Pētera I dēla Alekseja sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Sofijas Šarlotes (1694-1715) galminieks. 1722. gadā apprecējās ar Šarloti fon Rozenu. Laikā, kad viņa brālis Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde bija ķeizarienes Katrīnas I galminieks un favorīts, 1726. gadā kopā ar abiem brāļiem tika iecelts grāfa kārtā, kļuva par Dikļu muižas un Mazstraupes pilsmuižas īpašnieku. No 1727. gada bija ķeizara Pētera II galminieks, veicināja Kurzemes hercoga atraitnes Annas kļūšanu par Krievijas ķeizarieni 1730. gadā, tajā pašā gadā iecelts par jaundibinātā Izmailovas gvardes pulka komandieri.

1731. gadā iecelts par ģenerāli, nosūtīts diplomātiskā misijā uz Vīni un Berlīni, lai atrastu piemērotu kandidatūru Annas Leopoldovnas vīram. Viņš rekomendēja izvēlēties Brandenburgas markgrāfu Kārli vai Braunšveigas princi Antonu Ulrihu. 1732. gada pavasarī viņš Berlīnē veda sarunas ar Austrijas vēstnieku par pretošanos Francijas karaļa Luija XV atbalstītā Staņislava Leščiņska pretenzijām uz Polijas karaļa troni, un Sakšu Morica pretenzijām uz Kurzemes hercoga troni. 1732. gadā viņam izdevās panākt vienošanos ar prūšu un austriešu diplomātiem par līguma (t. s. Lēvenvoldes līguma) noslēgšanu starp Krieviju, Austriju un Prūsiju. Tomēr domstarpības starp Austriju un Prūsiju pēc karaļa Augusta II Stiprā nāves 1733. gada februārī noveda pie Polijas mantojuma kara, kurā karadarbība noritēja gan Polijā, gan Reinzemē, gan Ziemeļitālijā.

1734. gadā grāfs Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde saslima un aizbrauca uz savu Mazstraupes muižu (Klein-Roop), kur mira 1735. gada 30. aprīlī, pēc citiem datiem viņš miris Repinas muižā (Rappin), tagadējā Igaunijā.

Lēvenvoldes līgums

Diplomātijas vēsturē 1732. gada alianses līguma projekts starp Krievijas Impēriju, Svēto Romas impēriju un Prūsijas Karalisti tiek dēvēts par "Trīs melno ērgļu līgumu" (Treaty of the Three Black Eagles), kas paredzēja Portugāles karaļa brāļa Manuela ievēlēšanu par Polijas karali un Prūsijas prinča Augusta Vilhelma (1722—1758) ievēlēšanu par Kurzemes hercogu. Tomēr neilgi pirms līguma noslēgšanas 1732. gada nogalē radās domstarpības starp Austriju un Prūsiju par Kurzemes hercoga kandidatūru un 13. decembrī Austrija atsauca savu piekrišanu līguma noslēgšanai.

Pēc Polijas karaļa Augusta II Stiprā nāves 1733. gada februārī K. G. Lēvenvolde ierosināja jaunu līgumu starp Krieviju un Austriju jeb "Lēvenvoldes līgumu" (angļu: Löwenwolde's Treaty, poļu: Traktat Loewenwolda). Tā nosacījumi paredzēja, ka Krievijas Impērija sūtīs savu karaspēku uz Poliju, lai nodrošinātu Augusta III ievēlēšanu par Polijas karali. Viņam savukārt būs jānodrošina

1. Kurzemes hercoga atraitnes Annas atzīšana par Krievijas Impērijas ķeizarieni;
2. jāatceļ Polijas-Lietuvas teritoriālās pretenzijas uz Livonijas hercogisti (kas bija paredzētas Pētera I līgumā ar Augustu II Stipro pirms Lielā Ziemeļu kara);
3. nav jāpretojas Krievijas Impērijas interesēm Kurzemes hercoga ievēlēšanas sakarā (Krievija atbalstīja Bīrona ievēlēšanu par Kurzemes un Zemgales hercogu).

1733. gada 19. augustā līgumam pievienojās Saksija.