Pāriet uz saturu

Dikļu muiža

Vikipēdijas lapa
Dikļu muiža
Dikļu muiža
Dikļu muiža (Latvija)
Dikļu muiža
Dikļu muiža
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Neobaroks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Dikļu pagasts, Valmieras novads, Latvija
Koordinātas 57°35′52″N 25°06′08″E / 57.597848756627°N 25.102346736695°E / 57.597848756627; 25.102346736695Koordinātas: 57°35′52″N 25°06′08″E / 57.597848756627°N 25.102346736695°E / 57.597848756627; 25.102346736695
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Oficiālais nosaukums: Dikļu muižas pils
Aizsardzības numurs 8537
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Dikļu muiža (vācu: Dickeln) ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Senākās ziņas par Dikļu muižu ir no 1456. gada, kad tā bija izlēņota Rīgas arhibīskapa vasalim Georgam fon der Pālenam. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā par tās īpašniekiem kļuva Lēvenvoldes, pēc tam Rozeni. No 1786. gada Dikļi piederēja Tīzenhauzeniem, no 1846. gada Hānenfeldiem. Pēdējās muižas īpašnieces bija Irēna un Eva Volfas. 1920. gada zemes reformas laikā Dikļu muižu sadalīja 123 vienībās 2175,5 ha kopplatībā.[2] 1919. gadā Valmieras apriņķa pārvalde, kam piešķīra muižu, tās kunɡu mājā ierīkoja bērnu patversmi. 1937. gadā Dikļu muižas pili pārveidoja par sanatoriju, 1974. gadā — Republikānisko traumatoloģijas un ortopēdijas rehabilitācijas slimnīcu.[3]

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Dikļu muižas kompleksā ir 18. gadsimta beigās celtā pils un kūts, 18. gadsimta otrajā pusē celtā klēts un parks. No 1891. līdz 1896. gadam pili pārbūvēja neobaroka stilā. Sākumā ēkai bija viens stāvs, mansarda jumta centrālajā daļā vēlāk izbūvēja 2. stāvu. Pēc 1937. gada veica pārbūvi. 2003. gadā pili restaurēja un rekonstruēja. Pašlaik te atrodas viesnīca, konferenču un semināru zāles, kafejnīca.[3]

19,9 ha lielajā parkā[3] aug ap 20 eksotisku koku.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Dikļu muižas pils». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  2. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5318. sleja.
  3. 1 2 3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 216. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]