Kārlis Veidemanis
| ||||||||||||
Kārlis Veidemanis (1891. gada 23. oktobris — 1920. gada 27. aprīlis) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kārlis Veidemanis dzimis 1891. gada 23. oktobrī Porhovā Krievijā, bērnību aizvadījis Limbažos. Izglītojies vidusskolā.
1910. gadā viņš tika iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienējis 3. dragūnu pulkā Polockā. Pulka rindās K. Veidemanis piedalījies Pirmā pasaules kara pirmajās kaujās. 1915. gadā beidzis praporščiku skolu Pēterhofā, pēc tam dienējis 11. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Viņš tika apbalvots ar IV šķiras Annas ordeni un tika paaugstināts līdz štabskapteinim. 1918. gadā tika kontuzēts karojot Rumānijā.[1]
1919. gada martā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. No 6. maija Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā, pēc tam 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka rindās piedalījies kaujās pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas.[2]
1919. gada 22. jūnijā kaujā ar vāciešiem Lodes stacijas rajonā Veidemanis kā bataljona komandieris, mežā pilnīgi ielenkts, bija izlēmis nepadoties, kopā ar saviem kareivjiem turpināja cīņu līdz papildspēku pienākšanai un vāciešu sakāvei pie Skangaļu muižas. Par to 1920. gadā tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni III šķiras. Pulka rindās viņš piedalījies arī cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē.[3]
Saslima ar tīfu un miris 1920. gada 27. aprīlī Kārsavā. K. Veidemanis tika apbedīts Umurgas kapos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Kārlis Veidemanis». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-07-10.
- ↑ Cīņa par brīvību 2: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. Jānis Roze. 2019. 215. lpp.
- ↑ «LKOK nr.3/476 : Veidemanis, Kārlis». lkok.com. Skatīts: 2022-07-10.