Lāsma Gaitniece

Vikipēdijas lapa
Lāsma Gaitniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1981. gada 20. aprīlī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Liepāja, Latvijas PSR, PSRS
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece
literatūras kritiķe
Valoda latviešu

Lāsma Gaitniece (dzimusi Ģibiete 1981. gada 20. aprīlī Liepājā) ir latviešu rakstniece, literatūrkritiķe, publiciste un žurnāliste. Latvijas Rakstnieku savienības biedre (kopš 2017. gada)[1] un Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas biedre (kopš 2018. gada).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsma Gaitniece dzimusi Liepājā. Viņas māte Silvija Ģibiete ir vācu valodas tulkotāja un literāte.[2] Lāsma 1999. gadā ar labām un teicamām sekmēm absolvējusi J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu. Studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju un literatūrzinātni un Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā literatūrzinātni un sabiedriskās attiecības.

Pirmās darbavietas — Liepājas Pedagoģijas akadēmija, kur docēja latīņu valodas kursu (elementārgramatika) un Rīgas 1. medicīnas koledža, kur docēja latviešu valodu un pedagoģiju. Sešus gadus (2007—2013) docējusi latviešu valodu un vairākus citus humanitāras ievirzes studiju kursus Rietumungārijas Universitātē Sombathejā,[3] kā arī Budapeštas Universitātē (ELTE). No 2010. gada novembra līdz 2016. gada novembrim bija Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente/voluntiere.

No 1996. līdz 2020. gadam bijusi ārštata korespondente reģionālajā medijā "Kursas Laiks" (izdevums likvidēts). Regulāri publicējusies Latvijas Rakstnieku savienības izdotajā laikrakstā "konTEKSTS" (iznāca kopš 2017. gada aprīļa; izdevums likvidēts). Kopš 2017. gada maija ir rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita” redkolēģijas locekle.[1] No 2020. gada decembra līdz 2022. gada decembrim bijusi korespondente žurnālā "Skola un Ģimene" (izdevums likvidēts). Kopš 2020. gada janvāra korespondente brīvdienu žurnālā "Vakara Ziņas" (izdevējs — SIA "Mediju nams").

Regulāri publicējas žurnālos "Likums un Taisnība" (izdevējs - "Rīgas Viļņi") un "KLUBS" (izdevējs - "Santa").

Saņēmusi titulu “Gada liepājnieks 2017” par kultūrvēsturisku darbu “Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” (2017).[2]

2020. gadā ir izveidojusi un bijusi kuratore vairākām nozīmīgām Latvijas personībām veltītām izstādēm, tai skaitā 2020. gadā veidotajai izstādei par ārstu ķirurgu Rasmas Kaju (1934—1995) un Oleva Kaju (1964—2019) dzīves un darba gaitām.[4]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē" (Rīga: "Latvijas Mediji", 2024);
  • "Kāda laimīga sagadīšanās. Sergejs Jēgers un viņa cilvēki" (Rīga: "Laika grāmata", 2023);
  • "Jūrmalas slimnīcas vēsture. Anno 1946" (SIA "Jūrmalas slimnīca", 2022);
  • „Par to, ko es tev neteicu” (Rīga: “Vesta-LK”, 2019);
  • „Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” (Rīga: “Vesta-LK”, 2017);
  • „Vasarnīca Pārdaugavā” (Liepāja: „LiePA”, 2017);
  • „Ciemos uz vilinošākajām Eiropas pilsētām” (Liepāja: „LiePA”, 2015);
  • „Biļete uz paradīzi. Stāsti par ceļojumiem” (Liepāja: „LiePA”, 2012).

Grāmatu tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Modris Zihmanis “Vēstules Margrietiņai // Levelek Margarétához” (bilingvāls dzejas krājums latviešu un ungāru valodā, izdots 2008. gadā Sombathejā, Ungārijas Republikā).
  • Modris Zihmanis “Sibirischer Hardrock // Sibīrijas smagais roks” (bilingvāls dzejas krājums vācu un latviešu valodā, izdots 2009. gadā Liepājā).
  • Bilingvāls eseju krājums latviešu un ungāru valodā “Zenta Mauriņa élete és esszéi // Zenta Mauriņa — viņas dzīve un esejas” (2009. gads, Sombathejā, Ungārijas Republikā).

Metodiskie materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kopā ar Silviju Ģibieti sarakstits mācību līdzeklis ungāru studentiem Latvijas vēstures apguvei Az örökre elveszett hazáért. Az 1939-es év Lettországban és Liepājában ["Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un Liepājā"] (izdots ungāru valodā 2010. gadā Sombathejā, Ungārijas Republikā).
  • Mācību līdzekļa Lingua Latīna prō studiōsīs (Liepāja: „LiePA”, 2005, 175 lpp.) autore.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17.11.2018. Veselības ministres Andas Čakšas pateicības raksts par ieguldījumu Latvijas medicīnas vēstures izpētē un popularizēšanā — par grāmatu "Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi" (2017);
  • 18.03.2018. apbalvojums „Gada Liepājniece 2017” (saistībā ar darbu pie grāmatas „Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi”);
  • 18.11.2013. Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Atzinības raksts par ilggadēju, sekmīgu un enerģisku darbību preses nozarē;
  • 05.2013. apbalvojums „Gada Grobiņniece 2013”;
  • 27.05.2010. Liepājas pilsētas Domes Pateicības raksts par liepājnieku radītās literatūras popularizēšanu Ungārijas Republikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]