Lāsma Gaitniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lāsma Gaitniece. FOTO: Sarmīte Pujēna; portāls www.irliepaja.lv

Lāsma Gaitniece (dzimusi Ģibiete 1981. gada 20. aprīlī Liepājā) ir latviešu rakstniece, literatūrkritiķe un publiciste. Latvijas Rakstnieku savienības biedre (kopš 2017. gada) un Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas biedre (kopš 2018. gada). Kopš 2017. gada maija ir rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita” redkolēģijas locekle.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsma Gaitniece dzimusi Liepājā, 1999. gadā ar labām un teicamām sekmēm absolvējusi J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu. Studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju un literatūrzinātni un Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā literatūrzinātni un sabiedriskās attiecības. Pirmās darbavietas — Liepājas Pedagoģijas akadēmija, kur docēja latīņu valodas kursu (elementārgramatika) un Rīgas 1. medicīnas koledža, kur docēja latviešu valodu un pedagoģiju. Sešus gadus (2007—2013) docējusi latviešu valodu un vairākus citus humanitāras ievirzes studiju kursus Rietumungārijas Universitātē Sombathejā, kā arī Budapeštas Universitātē (ELTE). No 1996. līdz 2020. gadam bijusi ārštata korespondente reģionālajā medijā "Kursas Laiks". Ir izveidojusi un bijusi kuratore vairākām nozīmīgām Latvijas personībām veltītām izstādēm, tai skaitā 2020. gadā veidotajai izstādei par ārstu ķirurgu Rasmas Kaju (1934—1995) un Oleva Kaju (1964—2019) dzīves un darba gaitām.

No 2010. gada novembra līdz 2016. gada novembrim bija Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente/voluntiere.

Regulāri publicējas Latvijas Rakstnieku savienības izdotajā laikrakstā "konTEKSTS" (iznāk kopš 2017. gada aprīļa).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Par to, ko es tev neteicu” (Rīga: “Vesta-LK”, 2019);
  • „Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” (Rīga: “Vesta-LK”, 2017);
  • „Vasarnīca Pārdaugavā” (Liepāja: „LiePA”, 2017);
  • „Ciemos uz vilinošākajām Eiropas pilsētām” (Liepāja: „LiePA”, 2015);
  • „Biļete uz paradīzi. Stāsti par ceļojumiem” (Liepāja: „LiePA”, 2012).

Grāmatu tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Modris Zihmanis “Vēstules Margrietiņai // Levelek Margarétához” (bilingvāls dzejas krājums latviešu un ungāru valodā, izdots 2008. gadā Sombathejā, Ungārijas Republikā).
  • Modris Zihmanis “Sibirischer Hardrock // Sibīrijas smagais roks” (bilingvāls dzejas krājums vācu un latviešu valodā, izdots 2009. gadā Liepājā).
  • Bilingvāls eseju krājums latviešu un ungāru valodā “Zenta Mauriņa élete és esszéi // Zenta Mauriņa — viņas dzīve un esejas” (2009. gads, Sombathejā, Ungārijas Republikā).

Metodiskie materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kopā ar Silviju Ģibieti sarakstits mācību līdzeklis ungāru studentiem Latvijas vēstures apguvei Az örökre elveszett hazáért. Az 1939-es év Lettországban és Liepājában ["Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un Liepājā"] (izdots ungāru valodā 2010. gadā Sombathejā, Ungārijas Republikā).
  • Mācību līdzekļa Lingua Latīna prō studiōsīs (Liepāja: „LiePA”, 2005, 175 lpp.) autore.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17.11.2018. Veselības ministres Andas Čakšas pateicības raksts par ieguldījumu Latvijas medicīnas vēstures izpētē un popularizēšanā — par grāmatu "Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi" (2017);
  • 18.03.2018. apbalvojums „Gada Liepājniece 2017” (saistībā ar darbu pie grāmatas „Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi”);
  • 18.11.2013. Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Atzinības raksts par ilggadēju, sekmīgu un enerģisku darbību preses nozarē;
  • 05.2013. apbalvojums „Gada Grobiņniece 2013”;
  • 27.05.2010. Liepājas pilsētas Domes Pateicības raksts par liepājnieku radītās literatūras popularizēšanu Ungārijas Republikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]