Pēc kaujas ar VDK karaspēku viņu 1949. gada 17. martā sagūstīja un deviņus mēnešus pratināja Valsts drošības komitejas ēkā un Rīgas Centrālcietumā. Viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu un deportēja uz PSRSGulaga nometnēm. Džezkazganas akmens lauztuvēs un Stepes lēģerī[2] viņš piedalījās politieslodzīto streiku organizēšanā, bija iesodzīts Uraļskas un Vladimiras cietumu izolatoros. 1950. gadā ieslodzījumā sāka rakstīt dzeju.
1964. gadā Zihmani atbrīvoja, viņš nelegāli atgriezās Latvijā un strādāja rūpnīcā “Liepājas Metalurgs” un nodarbojās ar puķu audzēšanu.
Atmodas kustības laikā 1989. gada decembrī laikraksts "Liepājas vārds" publicēja Zihmaņa tēlojumus "Eglīte važās" un "Jaunais gads".
1994. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.[3]
Miris 2021. gada 8. martā, apglabāts Liepājas Centrālajā kapsētā.