Padomju okupācijas laikā Zihmanis 1946. gadā iestājās Latvijas jaunatnes Triju Zvaigžņu organizācijā un Latvijas nacionālo partizānu apvienībasVisvalža Brizgas (segvārds Kārlis Krauja) nodaļā. Modris zīmēja shēmas un rasējumus, pēc kuriem partizānu grupas vīri Īles mežā uzbūvēja 54 kvadrātmetrus lielu bunkuru ar sanitāro mezglu un produktu noliktavu.[1]
Pēc kaujas ar VDK karaspēku viņu 1949. gada 17. martā sagūstīja un deviņus mēnešus pratināja Valsts drošības komitejas ēkā un Rīgas Centrālcietumā. Viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu un deportēja uz PSRSGulaga nometnēm. Džezkazganas akmens lauztuvēs un Stepes lēģerī[2] viņš piedalījās politieslodzīto streiku organizēšanā, bija iesodzīts Uraļskas un Vladimiras cietumu izolatoros. 1950. gadā ieslodzījumā sāka rakstīt dzeju.
1964. gadā Zihmani atbrīvoja, viņš nelegāli atgriezās Latvijā un strādāja rūpnīcā “Liepājas Metalurgs” un nodarbojās ar puķu audzēšanu.
Atmodas kustības laikā 1989. gada decembrī laikraksts "Liepājas vārds" publicēja Zihmaņa tēlojumus "Eglīte važās" un "Jaunais gads".
1994. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.[3]
Miris 2021. gada 8. martā, apglabāts Liepājas Centrālajā kapsētā.