Silvija Ģibiete

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Silvija Ģibiete 2014. gada rudenī. FOTO: Lāsma Gaitniece

Silvija Ģibiete (dzimusi Čaibele 1946. gada 29. janvārī Rīgā) - vācu valodas tulkotāja, literāte, Latvijas Rakstnieku savienības biedre (kopš 2008. gada).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silvija Ģibiete dzimusi 1946. gadā Rīgā, tur arī pavadījusi bērnību, skolas un studiju gadus. Mācoties Rīgas 3. vidusskolā, Silvija Ģibiete apguva angļu valodu, bet vācu valodu, kas vēlāk kļuva par viņas galveno darba instrumentu, tulkotāja sāka mācīties tikai 16 gadu vecumā, apmeklējot Skolotāju nama vācu valodas kursus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Pēc studiju beigšanas 1972. gadā pārcēlās uz Liepāju, lai strādātu par vācu valodas skolotāju Liepājas 5. vidusskolā.

Par skolotāju nostrādāja 20 gadus, bet skolotājas darbs nav gājis pie sirds, kaut gan strādāja godīgi un ar vislielāko cieņu pret saviem skolēniem. Kā viens no izcilākajiem viņas audzēkņiem, kurš vācu valodu pie Silvijas Ģibietes apguvis gan privāti, minams medicīnas zinātņu doktors, ķirurgs Olevs Kaju. Paralēli darbam Liepājas 5. vidusskolā kādu laiku strādājusi Liepājas Medicīnas skolā pie leģendārās direktores Rasmas Kaju par vācu valodas pedagoģi.

Ar daiļliteratūras tulkošanu Silvija Ģibiete aktīvi nodarbojas no 1980. gada sākuma, bet no 1992. līdz 2008. gadam strādājusi Liepājas muzejā, kur bijusi atbildīga tieši par tulkošanas darbiem. „Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas vēsture ir rakstīta vācu valodā,” saka Silvija. Viņas spožākie darbi ir V. G. Zēbalda romāns „Austerlics” („Dienas Grāmata”, 2007), V. fon Šternburga romāns „It kā viss būtu pēdējoreiz. E. M. Remarka biogrāfija” („Zvaigzne ABC”, 2010), kā arī bērniem veltītie grāmatu tulkojumi, piemēram, A. Šteinhēfela darba „Riko, Oskars un dziļākās ēnas” („Jumava”, 2012) tulkojums. Īpaši izceļams arī Silvijas Ģibietes darbs atdzejā. Lai iepazīstinātu citu tautu lasītājus ar Liepājas dzejnieka Modra Zihmaņa liriku, Silvija Ģibiete no latviešu valodas vācu valodā atdzejojusi viņa dzejoļus, kas izdoti bilingvālā krājumā „Sibirischer Hardrock / Sibīrijas smagais roks” (2009). Dzejā autors vēstījis par izsūtījumā pavadīto laiku.


Silvija Ģibiete ir viena no pasaulē trīsdesmit Vinfrīda Georga Zēbalda (Winfried Georg Sebald (18 May 1944 – 14 December 2001)) literāro darbu tulkotājām. Viņas vārds ir iekļauts šī autora tulkotāju reģistrā, ko sastādījusi tulkotāja no Itālijas Ada Vigliani.


Privātā dzīve:

Vecāki - Eleonora Šarlote Čaibele un Otto Johans Čaibelis.

Dzīvesbiedrs - Ēriks Ģibietis. Pārim ir meita Lāsma Gaitniece.


Tulkojumi latviski:

1987. - Gerds Fukss "Vīrietis visam mūžam". - Rīga: Liesma, 157 lpp.;

1988. - Anna Zēgerse "Pāri okeānam" (iekļauts stāstu krājumā "Kāzas un pļauka"). - R.: Liesma.

1998. - Aleksandra Kordesa "Ilgas - tas nav tikai sapnis". - Rīga: Tapals, 246 lpp.

2004. - Kornēlija Funke "Spoku mednieki ledus aukstumā" . - Rīga: Zvaigzne ABC

2005. - Kornēlija Funke "Spoku mednieki uguns karstumā" . - Rīga: Zvaigzne ABC

2006. - Kornēlija Funke "Spoku mednieki šausmu pilī". - Rīga: Zvaigzne ABC

2007. - Dīters Herbsts "Komunikācija uzņēmumā". - Rīga, Zvaigzne ABC, 119 lpp.

2007. - V.G.Zēbalds "Austerlics". - Rīga: Dienas Grāmata.

2010. - Vilhelms fon Šterburgs " It kā viss būtu pēdējoreiz. Ē.M.Remarka biogrāfija". - Rīga: Zvaigzne ABC

2012. - Andreass Šteinhēfels "Riko, Oskars un dziļākās ēnas" - Rīga: Jumava.

2017. - Abbās Hiders "Pļauka". - Rīga: Harro von Hirschheydt, 200 lpp.

2019. - Normans Olers "Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā". - Igaunija: "Helios" (darbu tulkojušas Silvija Ģibiete un Anita Muitiniece).


Atdzejojumi citās valodās:

2009. - Modris Zihmanis "Levelek Margarétához//Vēstules Margrietiņai" (atdzejots ungāru valodā kopā ar Prof. Jānošu Pustai (Pustay Janos) un Lāsmu Gaitnieci) - izdevējs: Rietumungārijas Universitāte (Sombathejas pilsēta, Ungārija)

2009.- Modris Zihmanis "Sibirischer Hardrock//Sibīrijas smagais roks" (atdzejots vācu valodā)


Oriģināldarbi:

2010.- mācību līdzeklis Latvijas vēsturē ungāru studentiem "Az örökre elveszett hazáért. Az 1939-es év Lettországban és Liepājában" (Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939.gads Latvijā un Liepājā); kopā ar Lāsmu Gaitnieci, darbs ungāru valodā. - izdevējs: Rietumungārijas Universitāte (Sombathejas pilsēta, Ungārija)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011 - Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja Pateicības raksts.

2015 - Latviešu valodas aģentūras piešķirtais tituls "Novada valodnieks".


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]