Lēļu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lēļu apakšdzimta
Caprimulginae (Vigors, 1825)[1]
Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
VirskārtaLēļi un svīres (Cypselomorphae)
KārtaLēļveidīgie (Caprimulgiformes)
DzimtaLēļu dzimta (Caprimulgidae)
ApakšdzimtaLēļu apakšdzimta (Caprimulginae)

Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) ir viena no trijām lēļu dzimtas (Caprimulgidae) apakšdzimtām. Tā apvieno 79 sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.[2][3] Tā ir lielākā no visām apakšdzimtām, apvienojot vairāk nekā pusi no lēļu dzimtas sugām. Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[3] Latvijā mājo viena lēļu apakšdzimtas suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēļu apakšdzimtas sugas ir tipiski lēļu dzimtas putni — vidēji lieli ar gariem, smailiem spārniem, īsām, vājām kājām, mazām pēdām un ļoti īsu knābi (tomēr garāku nekā bezūsu lēļu apakšdzimtas (Chordeilinae) lēļiem). Pie knābja pamatnes stingras, sarveidīgas ūsas. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna.[5]

Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu, dējumā divas raibas olas. Barojas ar lidojošiem kukaiņiem. Knābi pēj atvērt ļoti plaši, augšējai daļai gals viegli āķveidīgs. Dažas sugas zarā sēž šķērsām tam, bet citas zara garenvirzienā. Lēļu apakšdzimtas putni ir aktīvi krēslā (vakarā un agri no rīta) vai naktī.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]