Lēļi

Vikipēdijas lapa
Lēļi
Caprimulgus (Linnaeus, 1758)
Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
KārtaLēļveidīgie (Caprimulgiformes)
DzimtaLēļu dzimta (Caprimulgidae)
ApakšdzimtaLēļu apakšdzimta (Caprimulginae)
ĢintsLēļi (Caprimulgus)
Sinonīmi
  • Stenopsis
Lēļi Vikikrātuvē

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.[1] Šīs grupas putniem ir plaša izplatība. Tie sastopami Eirāzijā (lielākā daļa sugu mājo Āzijā), Āfrikā, Austrālijā un Malēzijas salās. Mērenajā joslā ligzdojošās sugas ir gājputni.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēļa apspalvojums ir īpaši maskējošs un izcili saplūst ar apkārtējo vidi, attēlā Ēģiptes vakarlēpis (Caprimulgus aegyptius)

Ģints zinātniskais Caprimulgus latviski nozīmē "kazas sūcējs". Vārds radies no novērojumiem, ka krēslas stundās vakarlēpis riņķo ap kazu ganāmpulkiem. Senatnē valdīja uzskats, ka šie putni sūc kazas pienu, bet uz šādu pieņēmumu mudināja putnu ļoti platā mute. Patiesībā vakarlēpji riņķo ap kazām, jo tur pulcējas daudzi gaisa kukaiņi.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā mājo viena lēļu ģints suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[3] Parasti sastopams sausos mežos ar izcirtumiem un laucēm, retāk lauksaimniecības teritorijās.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džerdona vakarlēpis (Caprimulgus atripennis)
Džungļu vakarlēpis (Caprimulgus indicus) ar mazuli zem spārna
Indijas vakarlēpis (Caprimulgus asiaticus)
Lielastes vakarlēpis (Caprimulgus macrurus)
Savannas vakarlēpis (Caprimulgus affinis)

Lēļu ģints putni ir vidēji lieli lēļi ar gariem, smailiem spārniem, īsām kājām, mazām pēdām un īsu knābi. Pie knābja pamatnes stingras, sarveidīgas ūsas. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna.[5]

Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu, dējumā divas raibas olas. Barojas ar lieliem, lidojošiem kukaiņiem, galvenokārt ar naktstauriņiem. Knābi pēj atvērt ļoti plaši, augšējai daļai gals viegli āķveidīgs. Dažas sugas zarā sēž šķērsām tam, bet citas zara garenvirzienā, tādējādi lēļus ir īpaši grūti pamanīt. Lēļu ģints putni ir aktīvi krēslā (vakarā un agri no rīta) vai naktī.[5] Daudzām sugām raksturīga mehāniska, atkārtojoties vienai un tai pašai frāzei, dziesma.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēļu ģints (Caprimulgus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «World Bird List: Frogmouths, Oilbird, potoos, nightjars, 2019». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. janvārī.
  2. [htt, ziemot dodas uz tropiem.s://www.britannica.com/animal/caprimulgiform Britannica: Caprimulgiform]
  3. Latvijas Daba: Vakarlēpis
  4. «Putni LV: Vakarlēpis Caprimulgus europaeus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. septembrī. Skatīts: 2019. gada 13. janvārī.
  5. 5,0 5,1 Britannica: Nightjar

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]