Langoljeri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Langoljeri
Лангольеры.jpg
DVD izdevuma vāks
Oriģinālais
nosaukums
The Langoliers
Žanrs fantastika, drāma
Režisors Toms Holands
Scenārija autors Stīvens Kings
Galvenajās
lomās
  • Patrīcija Vetiga
  • Dīns Stokvels
  • Deivids Mors
  • Marks Linsejs Čepmens
  • Frenkijs Feisons
  • Hariss Baksters
  • Keita Maberlija
Mūzika Vladimirs Horunžijs
Operators Pols Meibaums
Studija ABC
Izdošana 1995
Ilgums 90 minūtes
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
IMDb profils

"Langoljeri" (angļu: The Langoliers) ir ASV televīzijas miniseriāls, ekranizējums amerikāņu rakstnieka Stīvena Kinga stāstam ar tādu pašu nosaukumu. Tā pirmizrāde notika 1995. gada 14. maijā telekanālā ABC.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virs Mohaves tuksneša tiek novērota dīvaina, šiem platuma grādiem netipiska ziemeļblāzma. Lockheed L-1001 nakts reisā no Losandželosas uz Bostonu lidmašīna izlido cauri šai ziemeļblāzmai un lielākā daļa pasažieru, kā arī visa lidmašīnas apkalpe pazūd, paliek tikai lietas, kas tiem bijušas līdzi salonā (pulksteņi, maki, monētas, aproču pogas, ķirurģiskas protēzes, zobu tilti). Lidmašīnā palikuši tikai tie pasažieri, kuri bija aizmiguši, tā turpina lidojumu, jo ir ieslēgts autopilots. Kad pasažieri atmostas, viņi ir neizpratnē. Viens no pasažieriem ir pilots Braiens Engls, kas ar šo reisu plānojis nokļūt Bostonā uz bijušās sievas bērēm. Braiens pārņem lidmašīnas vadību, taču viņam neizdodas sazināties ne ar vienu lidostu. Viņš nolemj veikt nosēšanos mazā lidostā Bangorā Meinas štatā. Bez Braiena lidmašīnā vēl ir Niks Houpvels (Nick Hopewell), noslēpumains brits, Lorela Stīvensone (Laurel Stevenson), skolotāja, kas dodas atvaļinājumā, Dons Gafnijs (Don Gaffney), kompānijas Hughes Aircraft mehāniķis, kas vēlas Bostonā apciemot savu nesen dzimušo mazmeitu, Alberts Kosners (Albert Kaussner), gados jauns vijolnieks, kas lido uz mūzikas skolu Bostonā, Betānija Simsa (Bethany Sims), kuras ģimene sūta viņu pie krustmātes Bostonā, lai tur ārstētos no narkotiku atkarības, Bobs Dženkinss (Bob Jenkins), rakstnieks fantasts, Daina Bellmane (Dinah Bellman), no bērnības neredzīga, taču ar ļoti labu dzirdi un telepātiskām spējām apveltīta meitene, kam Bostonā plānots veikt acu operāciju, Rudijs Verviks (Rudy Warwick), mūžīgi miegains biznesmenis ar apbrīnojamu apetīti un Kreigs Tumi (Craig Toomy), psihiski nestabils bankas kalpotājs, kam Bostonā bija paredzēts piedalīties sanāksmē. Daina sajūt Kreigā kaut ko draudīgu un brīdina par to apkārtējos. Kreiga atmiņu epizodē tiek parādīts, ka viņš cieš no sava tēva psiholoģiskas vardarbības, kurš iedvesis viņam bailes no "langoljeriem" — radībām, kas izseko un medī slinkos un bezatbildīgos.

Kad viņi nokļūst Bangorā, turienes lidosta izskatās pamesta un bez jebkādas rosības. Viss ir blāvs un nedzīvs: nav iespējams iededzināt sērkociņus, ēdiens un dzēriens ir bez garšas. Braiens baidās, ka pietrūks degvielas tālākajam lidojumam. Tikmēr Daina paziņo, ka dzird no tālienes nākošas dīvainas skaņas. Bobs pieļauj, ka izlidojot cauri ziemeļblāzmai, viņi nokļuvuši laika plaisā, kas nosūtījusi tos dažas minūtes tālā pagātnē, tādēļ šeit nekas nenotiek un nekas nevar darboties. Tiek ierosināts, ka, lai atgrieztos atpakaļ, ir nepieciešams atkal lidot caur to pašu vietu. Kamēr citi lidostā meklē palīdzību, Kreiga psihe kļūst aizvien nestabilāka. Kādā no lidostas darbinieku skapjiem atradis ieroci, viņš saņem Betāniju kā ķīlnieci un pieprasa, lai lidmašīna atkal paceltos gaisā — ja viņš šeit paliks, viņam pakaļ atnāks langoljeri. Alberts atbrīvo Betāniju, sasien Kreigu, kura izdarītais šāviens tam nenodara nekādu ļaunumu — pulvera gāzes spiediens stobrā ir tik vājš, ka lode izlido no stobra un tikai vienkārši atsitas pret Alberta krūtīm. Tas ir vēl viens apstiprinājums, ka ap tiem ir pagātne.

Tai brīdī visi sadzird dīvainās skaņas, ko iepriekš dzirdēja tikai Daina. Tiek nolemts uzpildīt lidmašīnas degvielas tvertnes un lidot prom, bet Braiens saka, ka saskaņā ar Boba teoriju dzinēji nedarbosies. Taču Alberts uzskata, ka lidmašīna nepieder pagātnei, bet ir daļa no viņu pašreizējā laika, tādēļ dzinēji darbosies, ja lidostā esošo degvielu ielies lidmašīnas tvertnēs. Sasietais Kreigs izstāsta Dainai un Lorelai par langoljeriem, taču viņa saprāts ir galīgi sašķobījies — viņš nonāk pie secinājuma, ka Daina ir langoljeru vadonis. Viņam izdodas atraisīties un paņemt nazi, Kreigs ievaino Dainu krūtīs un aizbēg, vēlāk nogalinot arī Donu. Notiek lidmašīnas degvielas tvertņu uzpilde, dīvainās skaņas kļūst aizvien skaļākas. Daina, kas jau ir ienesta lidmašīnā, telepātiski iedveš Kreigam, ka Bostonā plānotā sanāksme notiks šeit, lidlaukā, tādējādi izmānot Kreigu no lidostas ēkas.

Kad visi jau ir lidmašīnā, pie horizonta parādās dīvaini radījumi, kas iznīcina visu, pat zemi. Bobs teic, ka tie ir Kreiga minētie langoljeri, radības, kas barojas ar laiku, kas pagājis. Kreigu iznīcina langoljeri. Tiklīdz lidmašīnai izdodas pacelties, langoljeri aprij visu lidostu zem viņiem. Daina mirst.

Lidmašīna tuvojas laika plaisai, bet Bobs atceras, ka to pirmoreiz šķērsojot, viņi izdzīvoja tāpēc, ka bija aizmiguši, un var pazust, ja šķērsos to nomodā. Braiens varētu samazināt gaisa spiedienu lidmašīnas salonā, lai viņi zaudētu samaņu, taču kādam vajadzīgs palikt nomodā, lai turētu lidmašīnu kursā. Niks, sēdēdams pilotu kabīnē, uzliek skābekļa masku, lidmašīna izlido cauri laika plaisai, Niks atjauno spiedienu salonā, bet pats pazūd. Braiens pamostas un nosēdina lidmašīnu Losandželosā.

Pasažieri ir nobažījušies, ka arī šeit viss ir tukšs un kluss tāpat kā Bangorā, bet Bobs uzskata, ka viņi, iespējams, par dažām minūtēm ir apsteiguši laiku, un pagātne drīz viņus panāks. Tik tiešām, no nekurienes iznirst cilvēku stāvi, viens pēc otra iekļaujoties laika plūsmā. Izmocītajiem ceļiniekiem ir izdevies atgriezties savā pasaulē.

Filmas tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miniseriāls tika filmēts Meinas štatā, Bangoras starptautiskajā lidostā (Bangora ir Stīvena Kinga dzimtā pilsēta)[1] un Losandželosas starptautiskajā lidostā. Tā kā filmēšanas grupa nevarēja pat uz stundu apturēt šo lidostu darbu, iekšskati tika filmēti speciāli norobežotās teritorijās, pie to ieejas tika izlikti plakāti ar lūgumu netrokšņot. Skati lidmašīnā filmēti dekorācijās, kas bija uzstādītas kādā no Bangoras lidostas angāriem.

Filmā epizodiskās lomās ir redzami arī Stīvens Kings un filmas režisors Toms Holands.

Filmā redzamā lidmašīna ir no Lockheed L-1011 TriStar sērijas, šādu lidmašīnu 10 gadus pirms filmas uzņemšanas pārtrauca ražot, un daudzas ASV aviokompānijas tādu vairs neizmantoja. Sakarā ar to visi kadri, kuros lidmašīna redzama no ārpuses, tika vai nu ņemti no reklāmu ierakstiem, vai arī animēti ar datoru. Filma tika ierindota 20. vietā kino vēsturē sliktāko specefektu ziņā, Toms Holands atzina, ka tos būtu varēts radīt kvalitatīvākus, taču tam nepieticis naudas.

Filmas kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauksmes par filmu bija dažādas. Saskaņā ar Rotten Tomatoes datiem, 50% kritiķu sniedza pozitīvu vērtējumu ar vidējo reitingu 5/10.[2] Kens Tackers no Entertainment Weekly filmai deva vienu no piecām zvaigznēm, nosaucot to par nogurdinošu un garlaicīgu, kritizējot tās "blāvo" scenāriju, "kartona personāžus", "smieklīgos specefektus".[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]