Laosa (Lielā Grieķija)

Laosa
Λᾶος
Laosas apbūves paliekas
Laosa
Atrašanās vieta	Itālija
Reģions	Kozenca
Koordinātas	39°45′59″N 15°49′49″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	grieķu, lukānu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Laosa (sengrieķu: Λᾶος) jeb Lausa (latīņu: Laüs) bija sena pilsēta Lielajā Grieķijā, Tirēnu jūras piekrastē, Dienviditālijā. Tā atradās pie Lao upes grīvas, kas senatnē kalpoja par robežupi starp Lukāniju un Brutiju, un deva pilsētai tās nosaukumu.

Pilsētas arheoloģiskos izrakumus var atrast netālu, austrumos no Marcellinas, pie Santa Marijas del Čedro, Kalabrijā.

Vēsture

Hērodots apgalvo, ka Sibarīdas iedzīvotāji, kas 510. gadā pr.Kr. piedzīvoja savas pilsētas izpostīšanu, atrada patvērumu Laosā un Skidrā. Izrakumos bija atrastas sudraba monētas ar simboliem, kas līdzīgi Sibarīdas monētām starp 500. un 440. gadu pr.Kr.

Sicīlijas Diodors uzskata, ka pilsētu iekaroja lukāni pirms vai ap 390. gadu pr.Kr. Tūrijieši atvairīja lukānu uzbrukumu, kuri iebruka viņu teritorijā 390. gadā pr.Kr. Tad lukāni atkapās uz savu teritoriju, bet tūrijieši viņus vajāja, lai aplenktu "plaukstošo" Laosas pilsētu, taču pa ceļam tie nokļuva slazdā, un lukāni viņus sakāva.

Pseido-Skilaks raksta, ka tā bija tūrijiešu kolonija.

Strabons (7. gads pr.Kr. — 23. gads) apraksta pilsētu kā vēl joprojām esošu. Pēc viņa teiktā tā bija Sibarīdas kolonija, un ka tā bija pēdējā pilsēta Lukānijā, kas atrodas 400 stadijus no Elejas. Ģeogrāfs arī piemin, ka netālu no pilsētas atradās templis, veltīts varonim Drako, kurš pēc nostāstiem bija viens no Odiseja pavadoņiem. Plīnijs Vecākais apmēram 77–79. gados apgalvo, ka šī pilsēta vairs neeksistē.

Laosas sudraba monētas
(ap 490/80. – 470. gadu pr.Kr.)

Izrakumi

Pirmie izrakumi sākās starp 1929. un 1932. gadu. Laosas nekropole tagad atrodas zem Marcellinas un ir ievērojama ar saviem nozīmīgajiem atradumiem. Bagāts kaps tika nejauši atklāts 1961. gadā netālu no Marcellinas dzelzceļa stacijas, kurā atradās desmitiem sarkanfigūras vāžu, bronzas un dārgmetālu izstrādājumu, kā arī meistarīgi izveidotas bronzas bruņas. Datēts ar 4. gadsimta pr.Kr. otro pusi, šis atradums pašlaik tiek eksponēts Lielās Grieķijas arheoloģijas muzejā Redžo Kalabrijā. Citi šī perioda apbedījumi, kaut arī ne tik bagāti, tika atrasti tajā pat rajonā 20. gadsimta 50. un 60. gados.

Izrakumi parādīja, ka pilsēta vismaz no trim pusēm bija aizsargāta ar aizsargmūri. Pilsētas teritorija bija izveidota ar regulāru plānojumu, kur bija vismaz divas 12 m platas centrālās ielas ziemeļu-dienvidu virzienā. Tās ik pēc 96 metriem šķērsoja 5 m platas perpendikulārās ielas austrumu-rietumu virzienā. Tas veidoja apbūves gabalu šahveida plānojumu, kurus vēl papildus sadalīja šauras šķērsielas. Iecirkņa dienvidaustrumos, netālu no mūsdienu kapiem, tika atklātā amatnieku krāšņu zona keramikas apdedzināšanai.

Mūsdienas

1994. gadā senās Laosas teritorijā tika izveidots arheoloģiskais parks, lai aizsargātu šo iecirkni ap 60 hektāru platībā.