Divdaivu ginks
| Divdaivu ginks Ginkgo biloba | |
|---|---|
 Ginka lapas | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Ginki (Ginkgophyta) |
| Klase | Ginku klase (Ginkgoopsida) |
| Rinda | Ginku rinda (Ginkgoales) |
| Dzimta | Ginku dzimta (Ginkgoaceae) |
| Ģints | Ginki (Ginkgo) |
| Suga | Divdaivu ginks (G. biloba) |
 Divdaivu ginks Vikikrātuvē | |
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Pēc atrastajām fosilijām var spriest, ka ginki ir auguši jau paleozoja ērā apmēram pirms 250 miljoniem gadu. Divdaivu ginks ir vienīgā suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām un maz mainījusies. To plaši kultivē Ķīnā, Japānā u.c. Arī Latvijā ginki aug vairākās vietās — Jūrmalā, Mežotnē, Višķos, Rīgā u.c. Ginki ir vasarzaļi koki ar īpatnējām, vēdekļveidīgām lapām. Augstumā tie var sasniegt pat 40 metrus. Stumbrs ļoti sazarots. Sakņu sistēma ir spēcīgi attīstīta, tāpēc koki izturīgi pret vējgāzēm. Ginki ir vienīgie Latvijā sastopamie kailsēkļi, kas nepieder skujkoku klasei.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|