Šis raksts ir par par vēsturisku uzņēmumu. Par par mūsdienu aeronavigācijas pakalpojumu uzņēmumu skatīt rakstu VAS Latvijas gaisa satiksme.
Latvijas Gaisa Satiksmes Akciju Sabiedrība (vācu: Lettländische Luftverkehrs AG) bija 1922. gada 31. jūlijā dibināta Latvijas akciju sabiedrība, kurai piederēja lidsabiedrība. Kompānijas pirmais direktors bija leitnants Jānis Ozols, galvenie akcionāri bija Danziger Luftpost GmbH (2760 akcijas) un AG Junkers Werke (2000 akciju), kas tai iznomāja divas lidmašīnas Junkers F 13 ar reģistrācijas zīmēm B-LATA un B-LATB. 1924. gadā kompānijas direktori bija kapteinis Jānis Lindbergs un Roderihs Bahs, 1925. gadā Jānis Lindbergs, Aleksandrs Voskresenskis un Teodors Erlangers. Kompānijas birojs atradās viesnīcā BellevueRaiņa bulvārī 33, pēc 1926. gada 1. jūlija Lāčplēša ielā 50.
1923. gada sākumā "Latvijas Gaisa Satiksmes AS" un Igaunijas Aeronaut pievienojās Osteuropa Union un 7. martā sāka lidojumus maršrutā Helsinki-Tallina (Aeronaut) ar savienojumu Tallina – Rīga – Kauņa – Kēnigsberga (Latvijas Gaisa satiksme). 1924. gadā tā pievienojās Somijas Aero O/Y dibinātajai Nordeuropa Union. 1924. gada 15. oktobrī avarēja Junkers F 13 B-LATB (Fasan) un to nomainīja ar Junkers F 13 B-LATB (Eule). 1925. gada 7. maijā "Latvijas Gaisa Satiksmes AS" pievienojās Berlīnes Europa Union KGA, bet septemberī no tās izstājās, jo Latvijas valdība pārtrauca to subsidēt. 1925. gadā lidojumi notika maršrutā Tallina – Rīga – Klaipēda – Kēnigsberga.
1926. gada 10. martā B-LATA Aero O/y iznomātā lidmašīna Condor ar Latvijas gaisa spēku delegāciju avarēja Helsinkos.
1926. gada 22. jūnijā galvenais akcionārs Junkers Werke AG nolēma pārtraukt finansēt kompāniju un pārdeva abas lidmašīnas.
Aviokompāniju likvidēja 1928. gada novembrī.[1]
Reklāmas plakāts
Lidojumu plāns 1925. gadā
Lidojumu saraksts 1925. gada vasarā ar savienojumu uz Berlīni
1926. gada 10. martā avarējusī Latvijas Gaisa satiksmes lidmašīna B-LATA