Latvijas Neredzīgo biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Neredzīgo biedrība
Latvijas Neredzīgo biedrības logo
Latvijas neredzigo biedriba.JPG
Latvijas Neredzīgo biedrības ēka
Atrašanās vieta Rīga
Mājaslapa www.lnbiedriba.lv

Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) ir organizācija, kas pārstāv Latvijas neredzīgo un vājredzīgo cilvēku intereses valsts, pašvaldību un citās institūcijās, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citām nevalstiskajām organizācijām. Atrodas Rīgā, Pāles ielā 14/1.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LNB dibināta 1926. gada 16. jūnijā kā Latvijas Neredzīgo savienība (1940-1946). No 1946. gada līdz 1991. gadam LPSR Neredzīgo Biedrība. Kopš 1992. gada Latvijas Neredzīgo biedrība. Tā darbojas saskaņā ar Statūtiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā 1998. gada 19. martā (nr. 000800400). LNB apvieno cilvēkus ar nopietniem redzes traucējumiem. LNB darbojas Latvijas pilsētās un laukos.

Organizācija sniedz palīdzību saviem biedriem rehabilitācijas un sociālo jautājumu risināšanā, aizstāvot viņu intereses valsts un pašvaldību iestādēs, informējot sabiedrību par redzes invalīdu problēmām un iespējām. LNB izstrādā un realizē vispusīgas rehabilitācijas programmas, veicinot redzes invalīdu profesionālo apmācību viņu veselībai un spējām atbilstošos arodos, redzes zudumu kompensējošo palīgierīču - tiflotehnikas piejamību, izdod žurnālu "Rosme" redzīgo un Braila rakstā, organizē labdarības pasākumus, atbalsta Neredzīgo bibliotēkas, Strazdumuižas neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātskolas, Latvijas Neredzīgo sporta savienības organizētos u.c. pasākumus[1].

Mērķis un uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • panākt personu ar redzes zudumu integrāciju sabiedrībā.
  • apzināt un iesaistīt biedrībā personas ar pilnīgu vai daļēju redzes zudumu un nodrošināt viņu interešu aizstāvību.
  • sekmēt personu ar redzes zudumu izglītību, kultūru, sportu, sociālo rehabilitāciju, arodapmācību, nodarbinātību un apgādi ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kā arī vides un informācijas pieejamību.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LNB ir 12 teritoriālās organizācijas, kas kopā ar savām vietējām organizācijām praktiski nodrošina biedrības darbību Latvijas pilsētās un laukos, sniedzot palīdzību saviem biedriem rehabilitācijas un sociālo jautājumu risināšanā, aizstāvot viņu intereses valsts un pašvaldību iestādēs, informējot sabiedrību par redzes invalīdu problēmām un iespējām. LNB vadības institūcija ir Centrālā valde. 2012. gada 16. augustā notika 18. LNB kongress, kas tiek sasaukts reizi 5 gados. Kongress ievēlēja jaunu Centrālo valdi, par tās priekšsēdātāju tika ievēlēta Svetlana Sproģe.

Viena no lielākajām LNB teritoriālajām organizācijām ir Rīgas pilsētas organizācija, kas apvieno 650 biedrus. Organizācijas priekšsēdētāja ir Sarma Pārstrauta.

SIA "LNB Rehabilitācijas centrs" un tā 11 teritoriālie rehabilitācijas dienas centri visā Latvijā piedāvā apgūt iemaņas darbā ar datortehniku, izmantojot Braila displeju, runas sintēzes un palielinošās programmas. Braila raksta apgūšanu, rehabilitācijas un profesionālās apmācības iespējas redzes invalīdiem.

LNB Informācijas dienests "Brailinform", izveidots 1993. gada 16. jūnijā, reizi mēnesī izdod žurnālu "Rosme" un citus informatīvos materiālus redzīgo un Braila rakstā par sabiedriskās dzīves aktualitātēm.

LNB Sabiedriskais vēstures muzejs, atklāts 1986. gada 1. novembrī, uzkrāj un glabā dokumentus par redzes invalīdu vēsturiskiem notikumiem[2]. Muzejā svākts plašs dokumentu klāsts par neredzīgo amatniecības vēsturi, biedrības dibināšanas un darbības dokumentiem.

Kā iestāties LNB?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai kļūtu par Latvijas Neredzīgo biedrības biedru, jāgriežas tuvākajā LNB vietējā vai teritoriālajā organizācijā. Nepieciešams personas rakstisks iesniegums (1. un 2. grupas redzes invalīdiem – arī VDEĀK (Valsts Darba ekspertīzes ārstu komisijas) uzziņas noraksts par redzes invaliditāti). LNB uzņem no 16 gadu vecuma[1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Neredzīgo biedrībai 75. [Rīga] : [b.i.], [b.g.]. 48 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]