Jugla (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Jugla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jugla
Jugla Brivibas gatve 2006.jpg
Jugla karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Platība 14,099 km²
Iedzīvotāju skaits 26 817 (2010)
Ūdenstilpnes Juglas ezers
Ķīšezers
Bābelītes ezers
Dambjapurva ezers
Velnezers
Juglas kanāls
Piķurga
Transports
Autobuss 1. 14. 15. 19. 21. 28. 29. 31. 40.
Trolejbuss 12. 16.
Tramvajs 1. 3. 6.
Minibuss 203. 204. 206.
Cits Nakts autobuss N1, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi
Papildinformācija
Pasta indekss LV-10 (06, 24, 38, 64, 79)
Ārējā saite apkaimes.lv

Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē. Jugla ir viens no retajiem lībiešu cilmes nosaukumiem, kas saglabājies Rīgas vietvārdos. Tas cēlies no lībiešu vārdiem jog, joig, jok, kas nozīmē — upe.[1]

Juglas robežas iezīmē Juglas iela, Brīvības gatve, Biķernieku iela, Šmerļa iela un Lizuma iela. Nozīmīgākas apkaimes ielas ir Brīvības, Juglas, Murjāņu, Malienas, Kvēles un Silciema ielas. Jugla robežojas ar Berģiem (sauszemes savienojums tikai pa Brīvības gatvi), Brekšiem, Dreiliņiem, Mežciemu, Teiku, Čiekurkalnu, Sužiem (savienojums tikai pa ūdeni) un Bukultiem (sauszemes savienojums tikai pa dzelzceļu un Brīvības gatvi).

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglā var nokļūt ar 1., 3. un 6. tramvaju, ar 1., 14., 15., 19., 21., 28., 29., 31. un 40. autobusu, ar 12. un 16. trolejbusu, ar 203., 204., un 206. mikroautobusu, nakts stundās ar N1. autobusu, līdz Juglas stacijai ar dīzeļvilcienu Rīga—Valga un ar starppilsētu autobusiem no Siguldas, Cēsīm, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Rūjienas, Balviem, Gulbenes, Alūksnes, Ainažiem, Salacgrīvas, Saulkrastiem, Ādažiem, Viļakas, Baltinavas, Gaujienas, Raunas, Jaunlaicenes, Mazsalacas un Žīguriem. Juglā atrodas arī 1., 3. un 6. tramvaja maršruta galapunkts "Jugla", 12. un 16. trolejbusu maršruta galapunkts "Šmerlis", kā arī 15., 21., 28., 31., 40. autobusu maršruta un N1. autobusa galapunkts "Jugla-3".

Sabiedriskā transporta vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3,1 km garā tramvaja līnija Fenikss—Lielais Šmerlis (mūsdienās VEF—Šmerlis) tiek uzbūvēta 1906. gadā. 1914. gadā to izmanto 1,4 miljoni pasažieru. Strazdumuižas apkārtnes fabrikās strādājošie tramvaja trūkuma dēļ ir spiesti uz darbu iet ar kājām no Lielā Šmerļa līnijas galapunkta. 1913. gada novembrī jaunais sliežu ceļš Lielais Šmerlis—Jugla izbūvēts jau līdz fabrikai Glower. Tramvaja līnija Fenikss—Jugla pasažieru pārvadājumus uzsāk 1914. gada maijā.[2] Pirmā Pasaules kara dēļ tramvaja līnijas mūžs ir īss. Jau 1915. gada februārī tramvaja līnijas Jugla-Fenikss sliedes sāk noārdīt.[3]

1926. gada 4. decembrī tiek izveidota autobusa līnija, kas pilsētas centru tieši savieno ar Juglu, tādējādi vairs nav nepieciešamība pārsēsties pie Fēniksa.[4] 1926. gada decembrī arī tiek paziņots, ka 1927. gada pavasarī sāksies darbi pie tramvaja līnijas Fenikss—Šmerlis atjaunošanas. Pēc galveno būvdarbu pabeigšanas, 3,1 kilometru garo tramvaja līniju atklāj 1927. gada 2. jūnijā. Ropažu ielas posmā un līdz Šmerlim tramvaja līnijai ir tikai viens sliežu ceļš.[5] 14. augustā jaunā 12. tramvaja līnija uzsāk pasažieru pārvadājumus.

Vairāki simti Vidzemes šosejas (Brīvības gatves) un Juglas iedzīvotāju iesniedz vēstuli Rīgas pilsētas valdei ar lūgumu atjaunot tramvaja līniju pilnā garumā līdz Juglai.[6]

Sūdzības par neērto autobusa satiksmi un ierosinājumi atjaunot tramvaja līniju līdz Juglai turpinās gadiem ilgi. Juglu ar 12. tramvaja galapunktu Šmerlī turpina savienot autobuss. No pilsētas centra uz Juglu brauc 21. autobuss.

1936. gadā aprēķināts, ka Juglā dzīvo 3000 cilvēki, bet ceļu uz darbu Juglā katru dienu veic 5000 strādnieki. Daži uzņēmumi saviem darbiniekiem organizē īpašus autobusus. Pilsētas dome paziņo par plāniem pēc jaunā Juglas tilta pabeigšanas uzbūvēt tramvaja līniju no Šmerļa, pāri Juglai līdz Baložiem.[7] Sākoties Otrajam Pasaules karam, tiek uzsākta degvielas ekonomēšana, kas ietekmē arī sabiedrisko transportu. 21. maršruta autobusam posmā Šmerlis—Jugla 1939. gada septembra beigās plāno samazināt reisu biežumu.[8] Pāris dienas pēc Rīgas okupācijas, 1941. gada 3. jūlijā atsāk kursēt autobuss starp Šmerli un Juglu.[9]

1945. gadā līdz Juglai uzbūvē 2,7 kilometrus garu viensliežu tramvaja līniju. 15. septembrī satiksmi uz Juglu uzsāk 1. un 12. tramvaja maršrutu līnijas. 1950. gada decembra beigās 12. maršruts tiek pārdēvēts par 6. maršrutu. Ņemot vērā plānus par jauna mikrorajona celtniecību Juglā, radās nepieciešamība palielinātu tramvaju kustības biežumu. 1958. gadā tiek uzbūvēts otrs sliežu ceļš, kā arī uzcelta pieturvietas ēka Juglas galapunktā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plašie Ķīšu un Juglas ezeri un slīkšņainās zemienes starp tiem jau no pilsētas pirmsākumiem kalpojuši kā dabīga aizsardzības līnija pret ienaidniekiem. Sākotnēji abi ezeri bijuši plašāk savienoti un saukti par Ropažu ezeru. 13. gadsimta sākumā, lai nodrošinātu Rīgas satiksmi ar Siguldu un Turaidu, sekla brasla vietā uzbūvēts ap 1 km garš baļķu dambis, kas kalpoja kā tilts un veicināja abu ezeru atdalīšanos. Tā sauktais "sprunguļu" dambis atradies starp tagadējo Brīvības ielu un dzelzceļa uzbērumu.[10]

Stratēģiski svarīgā teritorija tika uzskatīta par Rīgas pilsētas vārtiem, kurā dabas veidotos nocietinājumus pastiprināja 13. gadsimtā uzceltā Bukultu pils, kas kalpoja kā Rīgas austrumu pievārtes cietoksnis.

1226. gadā radītajā dokumentā par Rīgas patrimoniālā apgabala robežām teikts, ka šajā vietā dzīvojuši lībieši. Saskaņā ar šo dokumentu Juglas teritoriju varēja izmantot namnieki, tirgotāji un krustneši. Jau iekoptie tīrumi un pļavas palika to agrākajiem īpašniekiem. Iedzīvotājiem par izmantoto zemi bija jāmaksā Rīgas pilsētai kunga tiesa. Visu Rīgas pilsētas iedzīvotāju kopīpašums bija ganības, pļavas, zvejas vietas un meži. 1232. gadā Rīgas rāte noteica gruntsnomu namnieku lietošanā esošajai zemei, ko viņi varēja izmantot un dāvināt, bet pilsētai palika virsīpašnieka tiesības.[11] 15. gadsimtā rentnieku vidū minēti arī latvieši. No viduslaikiem saglabājušās ziņas, ka apkaime izmantota, lai papildinātu Rīgas dzeramā ūdens krājums.

Priekšpilsētas veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāvenheides muiža pie Juglas ezera
Dorotejas līksme, tagadējais Strazdumuižas parks 1792. gadā

No meža brīvajās zemēs pie Juglas ezera attīstās vairākas muižas — Strazdumuiža, Krēgermuiža, Grāvenheides muiža, Zēlustes muiža. Jugla bija populāra izklaides, atpūtas un ārpilsētas rezidenču vieta. Jau 18. gadsimtā bagātie rīdzinieki — namnieki, rātskungi, tirgotāji — pie Juglas ezera (vācu: Jägelsee) būvēja atpūtas muižiņas. Par populāru vietu 19. gadsimta 60. gados kļuva Ķīšezera dienvidu piekraste, kur atradās Zorgenfreijas muiža (Sorgenfrei) un Ozolkalna muiža (Eichenberg), Pareizticīgo baznīcas Rīgas arhibīskapa vasarnīca.

Sākot ar 1868. gadu, katru svētdienu atpūtniekus no Rīgas uz Juglu veda tvaikonis. Juglas Šmerlī atradās visā Rīgā izslavēts restorāns Coundray. Šeit izklaidējās arī Rīgas politehnikuma studenti, kas nevarēja atļauties restorānu, bet rīkoja savus svētkus pie Bābelītes ezera, vietā, kas ieguvusi nosaukumu — Šampanieša kalniņš. Lai uzlabotu satiksmi starp pilsētas centru un Juglu 1906. gadā tramvaja līnija tika pagarināta pāri Gaisa tiltam, līdz Šmerlim, bet 1914. gadā līdz Juglai, lai atvieglotu šejienes daudzo fabriku strādniekiem nokļūšanu uz pilsētas centra veikaliem un kultūras iestādēm.

Strazdumuiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka Strazdumuižā
Pamatraksts: Strazdumuiža

Interesants ir Strazdumuižas ansamblis (Strasdenhof) ar parku. Pirmo reizi muiža minēta 1528. gadā, kad to savā īpašumā ieguva Rīgas patricietis Arnds tor Avests, kura dzimtai muiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Iespējams, ka tieši no šīs dzimtas vārda arī radies muižas nosaukums — Strassen, arī Trassen, kas laika gaitā latviskots.[12]

1790. gadā uz muižas zemes, ko ieskāva smilšaini pakalni un pārpurvojušās pļavas, tika izveidots angļu stila ainavu parks, ko nodēvēja par godu muižas īpašniecei Dorotejai fon Fromholdei par Dorotejas līksmi. Muižas parks bija ļoti populāra rīdzinieku atpūtas vieta, minēts, ka šeit bez pastaigām un romantiskiem laivu braucieniem, notikušas arī iedzeršanas un kautiņi.[11]

1827. gadā pie ezera rūpnieks Teodors Pihlavs (Theodor Pychlau) atklāja kokvilnas vērpšanas un krāsošanas manufaktūru. 1837. gadā viņš nopirka visu Strazdmuižas teritoriju. Pihlavs savā testamentā novēlēja daļu Strazdmuižas īpašuma labdarībai.[13] Karoline Pihlava daļu Strazdmuižas un 3500 rubļus dāvināja 1877. gadā dibinātajai Verein zur Ausbildung Blinder un Schwachsichtiger im Blinden-Institut zur Riga, kas šeit iekārtoja neredzīgo skolu, kas mūsdienās izaugusi par neredzīgo internātskolu un Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru. No muižas vēsturiskajām ēkām ir saglabājusies 1870. gados celtā dzīvojamā ēka.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā divās neredzīgo institūta ēkās izvietojās Krievijas armijas kareivji. Vēlāk šeit izvietoja Kurzemes bēgļus. Pēc Rīgas ieņemšanas 1917. gada septembrī vācu okupācijas pārvalde šeit izvietoja krievu karagūstekņus un vācu kareivjus.

Latvijas brīvības cīņu laikā Strazdumuižas pamatskolā 1919. gada 3. jūlijā tika parakstīts Strazdumuižas pamiers, netālu no šīs vietas tagad atrodas laukakmens ar piemiņas plāksni latviešu un igauņu valodās.

1938. gadā, vietvārdu latviskošanas kampaņā Strazdmumuižas iela tika pārsaukta par Juglas ielu.[14]

Latvijas futbola pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20.gs. sākumā daudzās Rīgas fabrikās vadošus amatus ieņēma angļu speciālisti, kas mīlēja spēlēt futbolu. Vietējo pretinieku trūkuma dēļ, spēles parasti notika pret Rīgas ostā ienākušo kuģu jūrniekiem. 1907. gadā fabrikā "Salamandra" strādājošie briti izveido pirmo futbola klubu Latvijā British football club, kas vēlāk pārtop Britania komandā. Pirmās spēles notika laukumā pie fabrikas, vēlāk arī pie vasarnīcas Vasa Juglas stacijas tuvumā.

Lai britiem būtu ar ko spēlēt, tajā pašā gadā futbola komandu izveidoja vāciešu sporta biedrība Union, kuras pirmais kapteinis un treneris ir brits Harolds Trevanens Holls, Iļģuciema vilnas austuves direktora dēls. Drīz futbola komandas izveido Ķeizarmeža Kaiserwald un Āgenskalna vingrotāju biedrības. Pirmā latviešu futbola komanda izveidojās 1912. gadā.[15]

Rūpniecības attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā pie Juglas ezera strauji attīstījās rūpniecība. 1812. gadā tika nodibināta cukura fabrika, 1827. Strazdumuižā darbu sāka pirmā linu audumu fabrika, 1859. gadā Juglas muižā izveidoja papīrfabrika, 1873. gadā atvērta sērkociņu fabrika Walkenda (slēgta 1913. gada februārī, atlaižot 75 darbiniekus), 1899. gadā — mucu fabrika "Merkurs" un ķīmiskā fabrika Glower.

1886. gadā Teodors Pihlavs ēku atvēlēja Strazdumuižas Strādnieku teātrim, kura pirmais vadītājs bija Kārlis Mihelsons.[16] Šeit dzimis viņa dēls Arveds Mihelsons, labāk pazīstams ar pseidonīmu Rutku Tēvs.[17]

1900.-1903. gada pasaules ekonomikas krīze ietekmē arī Juglas fabrikas, kas samazina strādājošo skaitu. Līdzšinējo dzīvokļu trūkumu nomaina tukšo dzīvokļu problēma.[18] Ekonomikai atsākot augt, 1907. gada beigās dzīvokļi atkal sākt trūkt. Lai arī lielākās fabrikas parasti pašas būvē saviem darbiniekiem dzīvokļus, Juglā to trūkst un strādnieki meklē dzīvokļus pat Čiekurkalnā. Vietējo māju īpašnieki izmanto izdevību un paceļ īres par 25%.[19]

Pirms Pirmā pasaules kara Strazdumuižas apkārtnes fabrikās strādā apmēram 2500 cilvēki. Lielākās ir "Strazdumuižas manufaktūra" (1000), "Salamandra" (800), "Juglas manufaktūra" (250), Glower (200).[20] Šajā rajonā 1914. gadā darbojas 13 krogi.[21]

Pirmā Pasaules kara sākšanās negatīvi ietekmē Juglas apkārtnes fabrikas. 1914. gada novembrī ķīmiskajā fabrikā Glower no 160 strādniekiem palikuši 80. Izejvielu un akmeņogļu trūkuma dēļ mašīnbūves fabrikā "Atlass" no 350 strādniekiem palikuši 150. Brāļu Šteinbergu ādu fabrikā no 75 strādniekiem palikusi puse. "Strazdmuižas manufaktūrā" no 900 darbiniekiem palikuši 700.[22]

Jugla turpināja būt nozīmīgs ražošanas centrs arī pēc Latvijas Republikas izveidošanas. 1925. gadā Roberts Hiršs nodibināja fabriku "Rīgas audums". Juglā darbojas arī "Rīgas manufaktura", "Juglas manufaktura", "Rīgas kokvilnas manufaktura Strazdumuižā".

Otrā pasaules kara laikā Diegu fabrikas teritorijā tika izveidota Strazdumuižas nometne, kurā atradās ap 2000 ieslodzīto ebreju.[23]

Latvijas PSR laikā Juglas teritorija saglabājās kā tekstilrūpniecības centrs, ar fabrikām "Rīgas audums" un "Rīgas manufaktūra".[24] Mūsdienās šīs tradīcijas turpina SIA Mežroze.[25]

Juglas manufaktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1911. gadā Mārtiņmuižas ielā 10 (no 1938. gada Mārkalnes iela). Jau 1911. gada 23. decembrī notiek streiks. Liela daļa darbinieču pārnākušas no Zasulauka vērptuves, ticot solījumiem, ka saņems vairāk par rubli dienā. Streiks sākas, jo alga ir tikai 60 kapeikas dienā. Pēc trīs stundām streiks beidzas, kad dienas alga tiek palielināta par 15 kapeikām.[26] 1913. gada aprīlī streiko 550 strādnieces un 100 strādnieki pieprasot algas palielināšanu par 30%. Nerodot kompromisu ar strādniekiem, 18. aprīlī manufaktūras vadība paziņo par fabrikas slēgšanu un darbinieku atlaišanu no darba.[27]

Sākoties Pirmajam Pasaules karam uzņēmums samazināja darbību, no 800 darbiniekiem palika 650. Vēlāk uzņēmuma iekārtas evakuēja uz Petrogradu, kur palika turboģenerators, tvaika mašīnas, tvaika katli, transmisijas un citas iekārtas.[28] Pēc kara manufaktūras darbība juridiski atjaunota 1924. gadā ar pamatkapitālu 2,5 miljoni latu, faktiskā ražošana atsākta 1926. gadā. Atjaunotā "Juglas manufaktūra" ražoja tikai kokvilnas diegus un vistru, nodarbinot līdz 600 darbinieku, no kuriem 80% bija sievietes. 1927. gadā izveidoja meitas uzņēmumu "Nordeķu tekstilmanufaktūra", kas nodarbojās ar kokvilnas audumu ražošanu un atradās tajās pašās telpās Juglā. 1938. gadā tajā strādāja 130 cilvēki, kas saražoja 600 000 kv.m. kokvilnas audumu.

Līdz ar vispasaules Lielo depresiju, 1930. gadā uzņēmuma zaudējumi sasniedza 1 miljonu latu, 1931. gadā zaudējumi sasniedza 810 000 latu. 1930. gada 1. janvārī "Juglas manufaktūrā" ir 730 darbinieki, 1931. gada 31. janvārī šīs skaits kritās līdz 488. 1931. gada martā uzņēmums paziņoja par plāniem no darba atlaist 400 darbinieku.[29] "Nordeķu manufaktūrā" 1930. gadā bija 156 strādnieki, kas 1931. gada sākumā samazinājis līdz 136, kad visiem paziņots par atlaišanu no darba.[30]

1931. gadā Rīgas apgabaltiesa uzņēmumam iecēla administratoru. 1932. gadā atkal gūta neliela peļņa. 1938. gadā peļņa bija 450 000 lati.[31] 1940. gada 14. martā ar Ulmaņa valdības lēmumu Latvijas Kredītbankai uzdeva pārņemt "Juglas manufaktūru". Publiski to pamatoja ar to, ka līdzšinējie īpašnieki pārsvarā bija vācieši, kas noteikuši pārāk augstas produkcijas cenas.[32] Ar Latvijas PSR vieglās rūpniecības tautas komisāra K. Šica 1940. gada 3. oktobra pavēli nacionalizētā a/s "Juglas manufaktūra" tika apvienota ar "Nordeķu tekstilmanufaktūru", izveidojot "Kokvilnas vērptuvi un austuvi Juglas manufaktūra".[33]

Ķīmiskā fabrika Glower[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1899. gada sākumā vairāki Rīgas uzņēmēji saņem atļauju a/s Glower izveidošanai ar pamatkapitālu 1 miljons rubļu.[34] Fabrika ražoja dzeramo sodu, minerālskābes, divogļskābo nātriju, bārija hlorīdu, naftalīnu, kālija salpetri, alaunu u.c. Darbinieku skaits ap 200. 1903. gada 31. jūlijā fabrikā sprāgst tvaika katls, sagraujot sienu, jumtu un ievainojot piecus strādniekus.[35]

1925. gada aprīlī uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu uzņēmumu likvidēt un izveido likvidēšanas komisiju.[36] Pēc vairākām tiesām, likvidācijas process noslēdzas 1937. gadā.

Bijušās Glower ēkas Vidzemes šosejas un Mārtiņmuižas ielas (tagad Brīvības gatve un Mārkalnes iela) krustojumā iegādājas igauņu uzņēmēji un nodibina akciju sabiedrību "Rīgas manufaktūra". Tiek uzstādītas 300 stelles un 10 000 vārpstiņas. Plānots, ka uzņēmums ražos vaskadrānas un gumijas audumus. Latvijas Finanšu ministrija uzņēmuma izveidošanai dod atļauju ar noteikumu, ka tajā ražos produkciju tikai eksportam, tādējādi aizsargājot Latvijas ražotājus. Igauņi šādiem noteikumiem nepiekrīt un pārdod uzņēmumu privātpersonai.[37]

Jaunā īpašniece ir Elizabete Hāra (Elli Hahr) un atbilstoši nosauktā "Kokvilnas austuve un vērptuve E. Hahr" sāk strādāt 1929. gada jūnijā. Fabrikā strādā ap 200 cilvēki, bet plānots, ka to skaitu varētu palielināt līdz 500.[38] Jau 1929. gada 9. novembrī jaunā īpašniece uzņēmumu atkal pārdod akciju sabiedrībai "Rīgas Manufaktūra" par Ls 257.200,88.[39]

Mucu fabrika "Merkurs"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mucu fabrika "Merkurs", dibināta 1899. gadā ar 600 000 rubļus lielu pamatkapitālu, tad arī sākts celt fabrikas ēku.[40] 1900.-1903. gada ekonomikas krīzē cietusi lielus zaudējumus, kas 1902. gadā sasnieguši 227 000 rubļu.[41] Tad arī nācies atlaist daļu no 400 darbiniekiem. 1903. gadā izlemts fabriku likvidēt.[42]

Mikrorajons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā desmitgadē pēc Otrā pasaules kara tagadējās Juglas teritorijā atļāva ģimenes privātmāju celtniecību. Šajā laikā apbūvēta bija tikai teritoriju ap Brīvības ielu un Strazdumuižas apkārtne. 1950. gados Juglā sākās individuālo ēku celtniecība (arhitekta R. Paikunes parcelācijas projekts). Gar Brīvības ielu uzcēla daudzdzīvokļu staļinku kvartālu.

1960. gadā presē parādījās publikācijas, ka sekojot pirmajam Rīgas mikrorajonam Āgenskalna priedes, nākamais, ar 200 000 kv.m. apdzīvojamo platību, tiks celts Lielās Juglas dzīvojamais rajons. To ierobežoja Biķernieku mežs, Juglas krastmala, dzelzceļš un pilsētas robeža, tas bija sadalīts trīs mikrorajonos, ko galvenokārt noteica jau esošā privātmāju apbūve. Arhitekti — Aina Tītmane, Daina Danneberga un Oļģerts Krauklis. Detaļplānojums tika izstrādāts 1961. gadā Rīgas Ģenerālplāna birojā (arhitekti G. Melbergs, L. Muntere, R. Paikune, A. Plēsums, apbūves projektu izstrādāja arhitekti P. Fogelis, L. Nagliņš, A. Ozoliņš, A. Tītmane un citi).[24] Celtniecība sākās 1961. gada beigās.

No Fizkultūras institūta (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas) līdz pat Juglas tramvaja galapunktam uzcēla silīcija ķieģeļu hruščovkas, vietām saglabājot esošās vecās ēkas. Rajonā starp Baltezera ielu un Juglas ezeru daudzstāvu ēkas celtas PSRS armijas vajadzībām.[43] Brīvības un Juglas ielu krustojuma tuvumā plānoja uzcelt pirmās 10—12 stāvu torņa ēkas, tomēr 1960. gadu vidū pēc arhitekta O.Kraukļa projekta uzbūvēja četras deviņstāvu ķieģeļu ēkas. Pārējā Juglas mikrorajonu apbūvē dominē piecstāvu paneļu hruščovkas. Vēlāk uzbūvētas daudzstāvu ēkas gar Brīvības ielu un pie Velnezera. Daudzas no šīm ēkām tika celtas nevis par valsts, bet nākamo iedzīvotāju līdzekļiem, un joprojām ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.

Celtniecība Juglā turpinājās arī pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas. Īstenoti vairāki daudzdzīvokļu māju projekti Juglas ielā starp Brīvības un Pāles ielām; dzīvojamo māju komplekss Brīvības ielā 386. Celtas privātmājas un rindu mājas Mārkalnes un Murjāņu ielās. Pie Juglas ezera uzcela jaunu tirdzniecības centru un DUS. Paplašināja Rīgs Juglas vidusskolas pamatskolas ēku. Pilnībā no jauna uzcēla divlīmeņu Juglas satiksmes pārvadu, kas novirzīja satiksmi uz jaunuzbūvēto Juglas ielas posmu.

Izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1840. gadā Rīgas pilsēta kopīgi ar rātskungu un fabrikas īpašnieku Pihlavu nodibināja Strazdumuižas pamatskolu. Sākumā tajā ir tikai viena klase. 1917. gadā skolā iekārtoja vācu karavīru klubu. 1919. gada 15. janvārī skolā atsāka mācīties četras klases, 1919. gada 3. jūlijā pamatskolas ēkā noslēdza Strazdumuižas pamieru. Vēlāk skolu pārdēvēja par Rīgas 6. pamatskolu un Juglas pamatskolu.

1940. gada sākumā, atzīmējot pamatskolas simtgadi, tai pasniedza skolas karogu ar devīzi "Krietni dzīvē, čakli darbā".[44] 1940. gadā skolā bija septiņas klases, tajā mācījās 213 skolēni 12 skolotāju vadībā, arī Juglas bērnu nama un tuvāko pagastu bērni. No 1919. līdz 1935. gadam skolu vadīja Zelmars Lancmanis, kurš 1930. gadā izdeva grāmatu par Juglu un tuvāko apkārtni.[45] Ievērojams skolas absolvents bija latviešu tēlnieks un Valsts mākslas muzeja direktors Burkards Dzenis. 1940. gada 28. decembrī uzsāka jaunās Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēkas celtniecības darbus, tomēr kara dēļ ēku pabeidza un atklāja tikai 1946. gadā.

Mūsdienās Juglas apkaimē atrodas Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas 63. vidusskola un Rīgas Ezerkrastu pamatskola, kā arī vairākas internātskolas — Rīgas Sanatorijas internātpamatskola (Šmerlī), Rīgas 4. speciālā internātpamatskola un Strazdumuižas internātvidusskola — attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Mikrorajonā darbojas Juglas Mūzikas skola, kā arī Bērnu un jauniešu centrs "IK Auseklis". Juglā atrodas vairāki bērnudārzi — Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Sapņudārzs", Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestāde, Rīgas 112. pirmsskolas izglītības iestāde, Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestāde, Rīgas 153.pirmsskolas izglītības iestāde, Rīgas 180. pirmsskolas izglītības iestāde. [46]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības gatve pie Šmerļa meža

Juglas apkaimes kopējā platība ir 14,099 km², kas ir gandrīz 3 reizes vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 19 573 metri. Juglas apkaime tādējādi pēc teritorijas kopējās platības un robežas garuma ir otra lielākā Rīgas apkaime, un tās telpiskā uzbūve ir ļoti kompleksa. Juglas apkaimes noteiktās robežas kopumā ir viegli identificējamas dabā (izņemot tās ZR robežu ap Lizuma ielu), tomēr tās telpisko vienotību mazina Siguldas virziena dzelzceļa līnija (atrodas apkaimes Z daļā) un lielā apkaimes platība. Kā galveno vienojošo elementu savukārt var uzskatīt Juglas ielu, kas caurvij gandrīz visu apkaimes teritoriju un pie kuras pieslēdzas citas šīs apkaimes galvenās ielas. No plānojuma struktūras un cilvēku uztveres viedokļa plašā Juglas apkaime iedalās vairākās mazākās daļās — Makšķernieku ciemats (uz Z no Siguldas virziena dzelzceļa līnijas), Strazdumuiža (kvartāls Juglas ezera krastā starp Brīvības gatvi, Juglas ielu un Pāles ielu), Neredzīgo ciemats (kvartāls Juglas ezera krastā, kuru caurvij Pāles iela), Jugla (dzīvojamie kvartāli ap Brīvības gatvi un starp Juglas, Malienas, Murjāņu ielām) un Juglas zvēraudzētavas ciemats (kvartāli ap Mazās Juglas ielu apkaimes DA daļā). Tādējādi par Juglas apkaimi nevar runāt kā par tikpat telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu telpu kā vairums citu Rīgas apkaimju teritoriju, un pēc būtības šo apkaimi varētu sadalīt arī 2 vai vairāk mazākās daļās. Noteiktās Juglas apkaimes galvenais centrs ir teritorija abpus Brīvības gatvei, bet vēl jo izteiktāk ap Juglas ielas un Brīvības gatves krustojumu, kur izvietojies liels daudzums dažādu saimniecisko aktivitāšu, kas vērstas uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Mazāks vietējais centrs izveidojies arī apkaimes centrālajā daļā ap Murjāņu un Juglas ielas krustojumu. Savukārt atsevišķās savrupās apkaimes daļās (piemēram, Makšķernieku ciematā vai Juglas zvēraudzētavas ciematā) nekādu izteiktu vietējo centru nav, lai gan to attīstība būtu vēlama, tādējādi uzlabojot ikdienas pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem un samazinot nepieciešamību pēc transporta izmantošanas.

Juglas apkaimes reljefs ir atšķirīgs dažādās apkaimes daļās un tas svārstās amplitūdā no 0—20 metriem virs jūras līmeņa. Zemākais reljefs, tikai nedaudz pārsniedzot 0 metrus virs jūras līmeņa, ir apkaimes teritorijās, kuras robežojas ar Ķīšezeru un Juglas ezeru. Savdabīgi, ka augstuma ziņā kontrastējošākais reljefs ir apkaimes Z daļā (uz Z no Siguldas virziena dzelzceļa līnijas). Tur Ķīšezera piekrastes teritorija salīdzinoši lielā platībā nepaceļas augstāk par 2—3 metriem virs jūras līmeņa, kamēr turpat blakus ap Bābelītes ezeru augstākās kāpas paceļas pat 20 metru augstumā virs jūras līmeņa (pārsvarā gan 15—16 metrus virs jūras līmeņa). Ņemot vērā to, ka Bābelītes ezers atrodas aptuveni 4 metru augstumā virs jūras līmeņa, šo augstāko kāpu relatīvais augstums ir 15—16 metri. Virzienā uz Brīvības gatvi reljefs kļūst līdzenāks un nostabilizējas 8—10 metru augstumā virs jūras līmeņa, ko var uzskatīt arī par dominējošo zemes virsmas augstumu Juglas apkaimē kopumā. Juglas apkaimes ZR daļā esošajā Šmerļa mežā reljefs viļņots un zemes virsmas augstums svārstās 6—16 metru virs jūras līmeņa robežās, lai gan atsevišķu pauguru relatīvais augstums reti pārsniedz 3—4 metrus. Izteikts reljefa pazeminājums atrodas apkaimes centrālajā daļā pie Juglas ezera (uz ZA no Murjāņu ielas), kur lielā platībās zemes virsas augstums ir 1—2 metru virs jūras līmeņa robežās, taču arī apkaimes centrālajā daļā kopumā zemes virsa ir 7—8 metru augstumā virs jūras līmeņa. Viļņotāks reljefs ir Juglas apkaimes D daļā. Tur atsevišķi līdz 12 metrus augsti pauguri mijas ar sīkām ieplakām 3—4 metru augstumā virs jūras līmeņa, bet zemes virsas pamataugstums ir 8—9 metri virs jūras līmeņa. Zems un līdzens reljefs ir Juglas apkaimes DA daļā, kur Piķurga ietek Juglas ezerā. Tur zemes virsas augstums plašā teritorijā nepārsniedz 2 metrus virs jūras līmeņa.

Teritorijas iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu, Juglas apkaimē ūdens teritorijas aizņem 22,8% jeb 320,8 hektāri lielu teritoriju. Dabas un apstādījumu teritorijas Juglas apkaimē aizņem ļoti lielu platību — 41,5% jeb 585,3 hektārus, bet neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākie šo dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas apkaimes centrālajā daļā (Šmerļa mežs) un D daļā (Juglas mežs). Plašas dabas un apstādījumu teritorijas atrodas arī citās Juglas apkaimes vietās. Piemēram, starp Siguldas virziena dzelzceļa līniju un Pakalniešu ielu, kur plešas mežaudzes ap Bābelītes ezeru, kā arī atrodas Jaunie ebreju kapi. Plaša dabas un apstādījumu teritorija noteikta arī uz Z no plānotā Ziemeļu koridora (tas šķērsos Juglas apkaimi tās Z daļā) blakus Makšķernieku ciematam, kur ir paaugstināts teritorijas applūšanas risks. Dabas un apstādījumu teritorijas kā zaļumu koridori noteiktas ap visiem lielākajiem Juglas apkaimes virszemes ūdens objektiem, tai skaitā arī upītēm. Ņemot vērā augsto teritorijas applūšanas risku, kā neapbūvējama dabas un apstādījumu teritorija noteikta arī liela daļa teritoriju starp Murjāņu, Juglas ielām un Juglas ezeru, kā arī Brekšu kakta un Piķurgas tuvumā apkaimes DA daļā.

Juglas apkaimes izvērsto dabas un apstādījumu teritoriju struktūru nedaudz papildina arī apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas aizņem 2,0% jeb 28,9 hektārus. 17,6 hektārus no tām aizņem dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kas izvietotas nelielos nogabalos vairākās apkaimes vietās, bet visvairāk apkaimes DA daļā pie Mazās Juglas ielas starp Juglas mežu un Juglas ezeru. Savukārt 11,3 hektārus aizņem jauktas apbūves ar apstādījumiem teritorijas. To lielākais nogabals atrodas uz robežas ar Čiekurkalna apkaimi Juglas apkaimes ZR daļā starp Ķīšezeru un plānoto Ziemeļu koridora trasi.

No apbūves teritorijām vislielāko platību Juglas apkaimē aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas — 9,0% jeb 126,4 hektārus. Tās izvietotas vidēji lielos nogabalos vairākās apkaimes vietās,izņemot tās D daļā. Lielākā šāda veida teritoriju koncentrācija ir ap Juglas ielu un kvartālā starp Malienas un Murjāņu ielām apkaimes centrālajā daļā, kā arī apkaimes Z daļā ap Brīvības gatvi.

Apkaimes ūdeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu, Juglas apkaimē ūdens teritorijas aizņem 22,8% jeb 320,8 hektāri lielu teritoriju. Galvenie no Juglas apkaimes virszemes ūdens objektiem ir Ķīšezers, Juglas upe, Juglas ezers, Bābelītis, Dambjapurva ezers, Velnezers, Strazdupīte (Gaiļupīte), Piķurga un Šmerļupīte.

Ķīšezers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ķīšezers

Juglas apkaimes ZR daļa pieguļ Ķīšezeram. Ķīšezera kopējā platība ir 1740 hektāri, un Juglas apkaimē atrodas tikai neliela tā DA daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 metri, bet lielākais — 4,2 metri. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties vairāk kā par 2 metriem, bet vējatplūdos pazemināties vairāk kā par 1 metru attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies aptuveni 1,5 metrus bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos.[47] [48]

Meldrupe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglas apkaimes ZA daļā atrodas Juglas upes daļa (Meldrupe), kas savieno Juglas ezeru ar Ķīšezeru. Šīs ūdens notekas garums ir 3,4 km. Augšdaļā Jugla (Meldrupe) veido divus samērā krasus līkumus. Būvējot slūžas (tās aiztur vējuzplūdu izraisīto jūras iesāļo ūdeņu ieplūšanu caur Ķīšezeru Juglas ezerā), agrāko kanāla izteku 1970. gadu sākumā Juglas tilta vietā aizbēra, atstājot tikai caurteku. Slūžu savienojums par 0,5 km iztaisnojis noteku, izslēdzot pirmo līgumu aiz Juglas ezera. Otrajā līkumā no Lielā Baltezera Juglā ietek Juglas kanāla ūdeņi.[47]

Juglas ezers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Juglas ezers

Gar visu Juglas apkaimes DA malu stiepjas Juglas ezers. Juglas ezera kopējā platība ir 570 hektāri, no kuras Juglas apkaimē ietilpst tā R daļa. Juglas ezera garums ir 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, krasta līnijas garums — 17,6 km, vidējais dziļums 1,7 metri, lielākais dziļums ezerā — 2,5 metri, bet pie Juglas iztekas — 5 metri. Juglas ezera tilpums ir 9,68 miljoni m³, baseins — 1710 km². Juglas ezerā ietek Lielā un Mazā Jugla, pie ietekas veidojot kopīgu deltu. D daļā ietek arī Piķurga, bet pie Juglas iztekas — Strazdupīte. Vidējā ūdens pieplūde gadā — 512 miljoni m³, tādējādi Juglas ezera ūdeņi atjaunojas 53 reizes gadā. Juglas ezera pamatu veido balta smilts, kas vietām atsedzas krastos. Virs tās nogulsnējusies 1,5—2 metrus bieza dūņu kārta, bet pie Juglas Papīrfabrikas — celulozes masa. Juglas ezera DR, ZR krastā ir augstāki smilšu uzkalni, kas vietām ezera malā atstāj šauru zālāju joslu, bet vietām veido stāvas nogāzes. Juglas apkaimes robežās Juglas ezera D galā atrodas Sudrabsaliņa.[47]

Juglas upes daļu pie Brīvības gatves sauc par Miltiņpungu, bet attiecīgo Juglas ezera daļu — par Padambi.[49]

Bābelītis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Bābelītis

Juglas apkaimes Z daļā atrodas Bābelītis. Tas ir ezers ar kopējo platību 6,9 hektāri, vidējo dziļumu 2,8 metri, bet lielāko dziļumu — 5,5 metri. Ezeram nav noteces, tas barojas no nokrišņiem un gruntsūdeņiem. Ezera līmeņa svārstības ir nelielas, atkarīgas galvenokārt no apkārtnes gruntsūdeņiem.[47] Bābelītes ezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta.[50]

Dambjapurva ezers un Velnezers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglas apkaimes dienvidu daļā atrodas 2 ezeri — Dambjapurva ezers un Velnezers. Abi šie ezeri atrodas tuvu viens otram — tos šķir tikai nepilni 300 metri. Ezera platība — 1,7 hektāri, baseins — 0,65 km², vidējais dziļums ir 1,5 metri, bet lielākais dziļums — 3 metri. Ūdenslīmeņa svārstības minimālas — 10—20 cm robežās. Ūdens apmaiņu Dambjapurva ezerā nodrošina ūdens pieplūde no Gaiļezera un gruntsūdeņi, kuriem galvenā nozīme ir vasarā. Ezera krasts līdzens, smilšains un piemērots atpūtai. Velnezera platība savukārt ir 3,5 hektāri. Tas atrodas ieplakā starp apbūves rezultātā nolīdzinātām kāpām. Ezers ir dūņains un tā lielākais dziļums ir 3 metri.[51] Velnezers ir beznotekezers, kurš barojas galvenokārt no gruntsūdeņiem.[47][52] Arī Velnezers un tā tuvākā apkārtne ir izmantojama iedzīvotāju rekreācijai.

Strazdupīte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Gaiļezera uz Juglas apkaimi tek Gaiļupīte. Tā tālāk tek cauri Dambjapurva ezeram un Juglas dzīvojamā masīva teritorijai, ietekot Juglas ezerā pie Brīvības gatves. Gaiļupītes nosaukums lejtecē ir Strazdupīte. Tās garums 2,8 km, baseina platība 2,2 km². Pēc Dreiliņupītes aizvadīšanas uz Šmerļupīti, Gaiļupīte ir stipri samazinājusies. Sakarā ar pilsētas apbūvi atsevišķi tās posmi ievadīti cauruļvados. Gaiļupītes gultne vairākkārt tīrīta un vietām nostiprināta.[47]

Piķurga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Piķurga

Piķurga tek pa Juglas apkaimes DA daļu līdz tā ietek Juglas ezerā (Brekšu kakta teritorijā). Piķurga iztek no Getliņa purva un tās kopējais garums ir 15 km, bet baseins — 35,7 km². Lejtecē tās nosaukums ir Brekšupīte.[47]

Šmerļupīte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juglas apkaimes ZR stūri nedaudz skar arī Šmerļupītes lejtece līdz tā ietek Ķīšezerā. Šmerļupītes augštece veidojusies, satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā, bet pēc Mežciema dzīvojamā masīva izbūves tā sevī uzņem arī Dreiliņupītes ūdeņus. Šmerļupītes kopējais garums 12 km, bet baseina kopplatība — 27,2 km². Tā novada nokrišņus un gruntsūdeņus no daļēji urbanizētās Biķernieku meža un Šmerļa teritorijas.[47]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jugla, 1201.lv
  2. Riga
  3. Riga
  4. Rīga
  5. Mūsu lielpilsēta
  6. Rīgas ziņas
  7. Rīts
  8. Likvidēs autobusu līnijas
  9. Pakāpeniski atjauno arī autobusu satiksmi Rīgā
  10. Ko stāsta Latvijas ezeri
  11. 11,0 11,1 Lancmanis Z. Jugla un apkaime, Rīga, 1930., 15. lpp.
  12. Strazdes muiža (Strazdumuiža), pilis.lv
  13. Neredzīgo audzināšanas jautājums Latvijā
  14. Jauni nosaukumi galvaspilsētas nomaļu ielām
  15. Kā futbolu spēlēja agrāk
  16. 50 Rampas gaismas gadu
  17. Rutku Tēvs
  18. No Rigas
  19. No Juglas malas
  20. Kooperatiwās beedribas.
  21. Riga
  22. Riga
  23. Vācieši indēja cilvēkus
  24. 24,0 24,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 336. lpp.
  25. Kā top Mežrozes gultasveļa
  26. Darba dzihwe
  27. Weetejās ziņas
  28. Tautsaimneeciba.
  29. Juglas wilnas manufakturā draud atlaizt 400 ztrahdneekus
  30. Saeimas stenogramas
  31. Kā darbojušies Latvijas kredītbankai nodotie tekstilrūpniecības uzņēmumi
  32. Kokvilnas diedziņu apgādē sastrēgumu nebūs
  33. 130. Pavēle
  34. No Rigas
  35. Widzeme
  36. Tautsaimneeciba.
  37. Saimneeciskā informacija
  38. Trihs jaunas fabrikas
  39. Rīgas notārs Roberts Voigt
  40. Riga
  41. Tirdzneeciba
  42. Dazchadas ziņas.
  43. Cik ēku pieder krievu armijai Rīgā?
  44. Krietni dzīvē, čakli darbā
  45. Lancmanis Zelmars (1883 - 1935, Skolotājs, Novadpētnieks
  46. Interaktīvā skolu karte
  47. 47,0 47,1 47,2 47,3 47,4 47,5 47,6 47,7 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  48. Ķīšezers ezeru datubāzē, ezeri.lv
  49. Juglas ezers ezeru datubāzē, ezeri.lv
  50. Bābelītes ezers ezeru datubāzē, ezeri.lv
  51. Dambjapurva ezers ezeru datubāzē, ezeri.lv
  52. Velnezers ezeru datubāzē, ezeri.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]