Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija | |
Aģentūras pārskats | |
---|---|
Izveidota | 1918. gadā |
Veids | Ministrijas |
Galvenā mītne |
Brīvības iela 55, Rīga 56°57′27″N 24°07′24″E / 56.9575°N 24.1233°EKoordinātas: 56°57′27″N 24°07′24″E / 56.9575°N 24.1233°E |
Darbinieki | 203[1] |
Ministrs | |
Iestāde pakļauta | Ministru kabinetam |
Apakšaģentūras |
|
Mājaslapa |
www |
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.[2] Ekonomikas ministriju politiskā līmenī vada ekonomikas ministrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ekonomikas ministrija tika izveidota 1918. gadā kā Tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Ministrija tika likvidēta pēc Latvijas inkorporācijas PSRS. 1991. gadā tā tika atjaunota kā Ekonomisko reformu ministrija, 1993. gadā tika pieņemts pašreizējais nosaukums. 2022. gadā, līdz ar Kariņa 2. valdības izveidi, enerģētikas, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu, fuckcijas tika nodota jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai.[3]
Darbības mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.
Pakļautībā esošas iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB)[4][5]
- Centrālā Statistikas Pārvalde (CSB)
- Konkurences padome
- Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra (LIAA)
- Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK)[6][7]
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)[8]
Kapitālsabiedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- AS “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekš VAS “Privatizācijas aģentūra”)
- AS Latvenergo (koncerns)
- AS "Sadales tīkls"
- AS Latvijas elektriskie tīkli
- AS Enerģijas publiskais tirgotājs
- OÜ Elektrum Eesti
- UAB Elektrum Lietuva
- SIA Latvijas standarts (LVS)
- SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs (LNMC)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums | Ekonomikas ministrija». VisasAlgas.com. Skatīts: 2021-04-09.
- ↑ «Ekonomikas ministrijas nolikums». Likumi.lv. Skatīts: 2012. gada 29. septembrī.
- ↑ «Jaunajā Klimata un enerģētikas ministrijā varētu strādāt 50 cilvēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ «Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Sākumlapa | Būvniecības valsts kontroles birojs». www.bvkb.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Aktualitātes». www.latak.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ «Patērētāju tiesību aizsardzības likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |