Indulis Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par bijušo Latvijas ārlietu ministru. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Indulis Bērziņš
Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg
I. Bērziņš 2002. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Priekštecis Valdis Birkavs
Pēctecis Sandra Kalniete
Dzimšanas dati 1957. gada 4. decembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Madona, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija LTF
LC
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Universitāte

Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indulis Bērziņš beidzis LU 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.[1] Atmodas laikā iesaistījies LTF, darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis".[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojies 5., 6. un 7. Saeimā kā LC biedrs.[1] Bijis Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs.Tieši šie gadi bija izšķiroši Latvijas dalībai ES un NATO. Bijis Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar ES. Kopš 2002. gada bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003.-2004. gadā), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004.-2009. gadā) un Austrijas Republikā (2009.-2013. gadā), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.[2] no 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO, no 2019. gada - Latvijas vēstnieks Lietuvā.

I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu AP par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības Krusts (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]


Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
  2. ↑ «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Birkavs 		Latvijas ārlietu ministrs
1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris 		Pēctecis:
Sandra Kalniete
Priekštecis:
? 		Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē
2003 — 2004 		Pēctecis:
?
Priekštecis:
? 		Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē
2004 — 2009 		Pēctecis:
?
Priekštecis:
? 		Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā
2009 — 2013 		Pēctecis:
Edgars Skuja
Priekštecis:
Māris Riekstiņš 		Latvijas vēstnieks NATO
2015 — 2019 		Pēctecis:
Edgars Skuja
Priekštecis:
Einars Semanis 		Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā
2019 — pašlaik 		Pēctecis:
amatā
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Indulis_Bērziņš&oldid=3183019"