Indulis Bērziņš

Indulis Bērziņš
	Indulis Bērziņš 2002. gadā
	Latvijas ārlietu ministrs
	Amatā; 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Andris Šķēle; Andris Bērziņš
Priekštecis	Valdis Birkavs
Pēctecis	Sandra Kalniete
Dzimšanas dati	1957. gada 4. decembrī (65 gadi); Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP; Latvijas Tautas fronte; Latvijas Ceļš
Profesija	vēsturnieks
Augstskola	Latvijas Universitāte

Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks, politiķis un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indulis Bērziņš beidzis Latvijas Universitāti 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.^[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.^[1] Bijis PSKP biedrs.

Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē (LTF), darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis",^[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.^[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1992. gadā I. Bērziņš kļuva par LTF Augstākās padomes frakcijas priekšsēdētāju.

1993. gadā I. Bērziņš bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā. No "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēts 5., 6. un 7. Saeimā.^[1] Bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs (6. Saeimā), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (7. Saeimā), Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim I. Bērziņš bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs Andra Šķēles un Andra Bērziņa valdībā, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

2002. gadā I. Bērziņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no "Latvijas Ceļa" saraksta, bet netika ievēlēts.

Pēc 2002. gada viņš bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003—2004), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004—2009) un Austrijas Republikā (2009—2013), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.^[2] No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO, no 2019. gada — Latvijas vēstnieks Lietuvā. 2023. gada augustā beidzis diplomāta karjeru.^[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības krustu (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.^[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.^{[novecojusi saite]}
↑ «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.
↑ «Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Valdis Birkavs	Latvijas ārlietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris	Pēctecis: Sandra Kalniete
Priekštecis: ?	Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē 2003 — 2004	Pēctecis: ?
Priekštecis: Jānis Dripe	Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē 2004 — 2009	Pēctecis: Eduards Stiprais
Priekštecis: ?	Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē 2009 — 2013	Pēctecis: Edgars Skuja
Priekštecis: Māris Riekstiņš	Latvijas vēstnieks NATO 2015 — 2019	Pēctecis: Edgars Skuja
Priekštecis: Einars Semanis	Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā 2019 — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[ltn-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.^{[novecojusi saite]}

[am-2] «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.

[3] «Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.

[1]

[2]

[3]