Indulis Bērziņš
- Šis raksts ir par bijušo Latvijas ārlietu ministru. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Indulis Bērziņš | |
---|---|
![]() Indulis Bērziņš 2002. gadā | |
Latvijas ārlietu ministrs | |
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs |
Andris Šķēle Andris Bērziņš |
Priekštecis | Valdis Birkavs |
Pēctecis | Sandra Kalniete |
| |
Dzimšanas dati |
1957. gada 4. decembrī![]() ![]() |
Politiskā partija |
LTF LC |
Profesija | vēsturnieks |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Indulis Bērziņš beidzis LU 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.[1] Atmodas laikā iesaistījies LTF, darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis".[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojies 5., 6. un 7. Saeimā kā LC biedrs.[1] Bija Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.
No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar ES. Pēc 2002. gada bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003.-2004. gadā), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004.-2009. gadā) un Austrijas Republikā (2009.-2013. gadā), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.[2] no 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO, no 2019. gada — Latvijas vēstnieks Lietuvā.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu AP par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības Krustu (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.
![]() | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Valdis Birkavs |
Latvijas ārlietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris |
Pēctecis: Sandra Kalniete |
Priekštecis: ? |
Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē 2003 — 2004 |
Pēctecis: ? |
Priekštecis: Jānis Dripe |
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē 2004 — 2009 |
Pēctecis: Eduards Stiprais |
Priekštecis: ? |
Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē 2009 — 2013 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
Priekštecis: Māris Riekstiņš |
Latvijas vēstnieks NATO 2015 — 2019 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
Priekštecis: Einars Semanis |
Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā 2019 — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
|
- Nepabeigti raksti par Latvijas politiķiem
- 1957. gadā dzimušie
- Madonā dzimušie
- LKP biedri
- "Latvijas Ceļa" politiķi
- Latvijas ārlietu ministri
- LR Augstākās Padomes deputāti
- 5. Saeimas deputāti
- 6. Saeimas deputāti
- 7. Saeimas deputāti
- Latvijas vēstnieki Lietuvā
- Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē
- Latvijas Universitātes absolventi
- Latvijas Universitātes darbinieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Atzinības krusta lielvirsnieki