Indulis Bērziņš

Indulis Bērziņš
	Indulis Bērziņš 2002. gadā
	Latvijas ārlietu ministrs
	Amatā; 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Andris Šķēle; Andris Bērziņš
Priekštecis	Valdis Birkavs
Pēctecis	Sandra Kalniete
Dzimšanas dati	1957. gada 4. decembrī (65 gadi); Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	LTF; LC
Profesija	vēsturnieks
Augstskola	Latvijas Universitāte

Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indulis Bērziņš beidzis LU 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.^[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.^[1] Atmodas laikā iesaistījies LTF, darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis".^[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.^[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojies 5., 6. un 7. Saeimā kā LC biedrs.^[1] Bija Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar ES. Pēc 2002. gada bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003.-2004. gadā), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004.-2009. gadā) un Austrijas Republikā (2009.-2013. gadā), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.^[2] no 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO, no 2019. gada — Latvijas vēstnieks Lietuvā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu AP par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības Krustu (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.^[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.^{[novecojusi saite]}
↑ «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.

Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Valdis Birkavs	Latvijas ārlietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris	Pēctecis: Sandra Kalniete
Priekštecis: ?	Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē 2003 — 2004	Pēctecis: ?
Priekštecis: Jānis Dripe	Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē 2004 — 2009	Pēctecis: Eduards Stiprais
Priekštecis: ?	Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē 2009 — 2013	Pēctecis: Edgars Skuja
Priekštecis: Māris Riekstiņš	Latvijas vēstnieks NATO 2015 — 2019	Pēctecis: Edgars Skuja
Priekštecis: Einars Semanis	Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā 2019 — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[ltn-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.^{[novecojusi saite]}

[am-2] «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.

[1]

[2]