Latvijas Republikas Veselības ministrija
Latvijas Republikas Veselības ministrija | |
Aģentūras pārskats | |
---|---|
Veids | Ministrijas |
Galvenā mītne | Brīvības iela 72, Rīga |
Darbinieki | 137[1] |
Ministrs | |
Iestāde pakļauta | Ministru kabinetam |
Apakšaģentūras | |
Mājaslapa |
vm |
Latvijas Republikas Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, tās atbildībā ir sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites jomas. Veselības ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts veselības politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīves veidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, fiziski pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministriju politiskā līmenī vada veselības ministrs.
Veselības ministrija tika izveidota 2003. gada 1. februārī pēc 8. Saeimas vēlēšanām, atdalot ar veselības aprūpes politiku saistītās funkcijas no Labklājības ministrijas, kuras kompetencē kopš Veselības aizsardzības ministrijas likvidēšanas 1991. gadā bija veselības politika.
Darbības mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veselības ministrijas funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.
Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Valsts sekretārs plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, izdod iekšējos normatīvos aktus, kā arī veic virkni citu pienākumu, lai ministrijas darbs noritētu sekmīgi.
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tieši pakļauti valsts sekretāram ir četri departamenti — Administratīvais departaments, Juridiskais departaments, Revīzijas un iekšējā audita departaments un Komunikācijas departaments.
Ministrijas padotības iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ministrijas padotībā ir:[2]
- Nacionālais veselības dienests
- Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Valsts asinsdonoru centrs
- Valsts sporta medicīnas centrs
- Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
- Veselības inspekcija
- Zāļu valsts aģentūra
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Latvijas Antidopinga birojs
Ministrijai pakļautās kapitālsabiedrības
- VSIA Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca (APNS)
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS)
- VSIA Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca”Ainaži” (BPNS “Ainaži”)
- VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (DPNS)
- VSIA Iekšlietu ministrijas poliklīnika (IMP)
- SIA Ludzas medicīnas centrs (LMC)
- VSIA Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” (Vaivari)
- VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)
- VSIA Piejūras slimnīca (PJS)
- SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS)
- VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC)
- VSIA Slimnīca “Ģintermuiža” (ĢM)
- SIA Lielstraupes pils (SNS)
- VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca (SPNS)
- VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums | Veselības ministrija». VisasAlgas.com. Skatīts: 2021-04-09.
- ↑ http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/padotibas_iestades/#skpc