Leonīds Arbuzovs (1848—1912)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1848.—1912. gadā dzīvojušo vēsturnieku. Par citām jēdziena Leonīds Arbuzovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Leonīds Arbuzovs
Leonid Arbusow, sen.
Portrets (Teodors Krauss, 1912)
Portrets (Teodors Krauss, 1912)
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 19. janvārī
Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1912. gada 14. janvārī (63 gadi)
Zasulauks, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Rīga, Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās vēsturnieks
Vecāki Aleksandrs Arbuzovs, Natālija Čudovska
Dzīvesbiedre Olga, dzimusi Anšica
Bērni Leonīds Arbuzovs jaunākais

Leonīds Arbuzovs (vācu: Leonid Arbusow, sen., dzimis 1848. gada 19. janvārī, miris 1912. gada 14. janvārī) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks. Vēsturnieka Leonīda Arbuzova tēvs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1848. gada 19. janvārī Jelgavā virsnieka Aleksandra Arbuzova ģimenē. Kļuvis par bāreni un uzaudzis Jelgavas ģimnāzijas matemātikas profesora Magnusa Georga fon Paukera ģimenē, pēc Magnusa Georga nāves 1855. gadā par Leonīda izglītību rūpējās tā dēls Kārlis Heinrihs fon Paukers. Mācījās Viborgā, vēlāk Jelgavas ģimnāzijā un Tērbatas guberņas ģimnāzijā. Studēja zooloģiju Tērbatas Universitātē (1867), medicīnu Leipcigas Universitātē (1867), medicīnu (1867-1871) un dabaszinības (1871-1873) Tērbatas Universitātē un, visbeidzot, vēsturi Getingenes Universitātē (1873-1876).

No 1877. līdz 1885. gadam bija dabas mācības skolotājs Bauskā, no 1885. līdz 1888. gadam Tukuma apriņķa skolu inspektors. No 1888. gada pilnīgi nodevās Baltijas vēstures studijām, līdztekus strādāja par privātskolotāju Jelgavā. No 1893. gada L. Arbuzovs Krievijas impērijas Baltijas provinču vēstures un senvēstures biedrības uzdevumā pētīja Livonijas dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch. No 1909. gada bija šīs biedrības direktoru padomes loceklis.

Miris 1912. gada 14. janvārī Zasulaukā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autors
  • Grundriß der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands, Mitau-Riga 1889
  • Das älteste Wittschopbuch der Stadt Reval (1312–1360), 1890
  • Die im Deutschen Orden in Livland vertretenen Geschlechter, Mitau 1901
  • Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert, Mitau 1902
Izdevējs
  • Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch, II. Abt., Bd. 1 bis 3 (1494–1510), Riga 1900–1914
  • Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch, III. Abt. (Akten und Rezesse der Livländischen Ständetage), Bd. 3 (Plettenberg-Bd.), Riga 1910

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]