Jānis Norvilis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Norvilis
Jānis Norvilis
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 25. janvārī
Praulienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1994. gada 8. septembrī (88 gadi)
Toronto, Karogs: Kanāda Kanāda
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Latvijas konservatorija

Jānis Norvilis (1906—1994) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gada 25. janvārī Praulienas pagasta "Vecsētās" dzirnavnieka ģimenē. 1922. gadā Norvili uzņēma Latvijas konservatorijā, kur viņš pie profesora Jāzepa Vītola mācījās kompozīcijas teoriju, līdztekus apgūdams klavieru spēli pie A. Dauguļa, diriģēšanu pie E. Kupera un G. Šnēfogta. Studiju laikā un pēc konservatorijas absolvēšanas (1930) viņš bija mūzikas skolotājs Pļaviņās (1927–1928) un Rīgas apriņķa vidusskolā Siguldā (1928–1935), kur vadīja Siguldas jaukto kori un bija Siguldas Dziesmu dienu virsdiriģents. Sacerēja patriotisko dziesmu „Vakara junda” („Svēts mantojums”), ko pirmo reizi atskaņoja skolas koris.[1]

1936. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, darbojās kā komponists, vadīja Zemnieku savienības kori „Zemes spēks” un Darba kameras korus. Kā viens no pirmajiem sāka kopt kokļu spēli (mazpulkos, dievturos) un nodibināja kokļu orķestri. 1938. gada IX Dziesmu svētkos apvienotie kori atskaņoja Jāņa Norviļa "15. maija dziesmu" un "Kam drosme ir".

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Norvilis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja Blombergas bēgļu nometnē, vadīja latviešu kori un komponēja operu "Kurbads". 1950. gadu sākumā pārcēlās uz Kanādu, kur strādāja par Ontārio provinces Kičeneras pilsētas draudzes ērģelnieku un koru diriģentu. Bija pirmo piecu Kanādas latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents (1953, 1957, 1961, 1965, 1970) un latviešu koru biedrības Kanādā priekšsēdētājs (1962-1967).

Jāņa Norviļa dziesmas "Daugav' abas malas" un "Svēts mantojums" skanēja tautas manifestācijā "Par tiesisku valsti" Mežaparkā un citos Atmodas laika masu pasākumos. 1991. gadā Jānim Norvilim piešķīra Pasaules brīvo latviešu apvienības goda balvu par mūža darbu.

Miris 1994. gada 8. septembrī Toronto.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • apmēram 130 dziesmu jauktajam korim, krājums "Senā gadskārta latviešu tautasdziesmās",
  • apmēram 90 dziesmu un cikls "Trīs kāzu dziesmas" vīru korim,
  • opera „Kurbads”,
  • solodziesmu cikls "Dieva laukos" ar J. Ezeriņa vārdiem,
  • simfonija „Lietus”, „Bāru dziesma” (orķestrim ar kori), „Mazurka” (orķestrim),
  • mūzika filmām „Sirmā Rīga” un „Zem baltzaļā karoga”, uzvedumam „Senču kāzas”,
  • kamermūzika (variācijas "Dziedāj' tautu tīrumā", "Pūt, vējiņi", prelūdija "Vakarā"), mūzika stīgu kvartetam, ērģeļmūzika,
  • kantātes "Kā Daugava vaida" ar Ausekļa un tautasdziesmu vārdiem, "Latviešu dziesma" ar tautasdziesmu vārdiem,
  • dziedājums trīs daļās jauktajam korim un klavierēm "Daugava" ar J. Jaunsaudrabiņa vārdiem.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Norvilis // Latvju skaņumākslinieku portrejas. Rīga: 1930. - 63. lpp.
  • Kažociņš J. Jāņa Norviļa Kurbads // Archīvs. - XXIX. Skaņumāksla. Melburna, 1989. - 54.-61. lpp.
  • Latviešu mūziķi trimdā // Literatūra un Māksla. 1993. gada 18. jūnijā - 9., 10. lpp.
  • Koļeda R. Atvadīsimies no Jāņa Norviļa // Rīgas Balss. 1994. gada 9. novembrī
  • Norvilis P. Svēts mantojums [sakarā ar komponista J. Norviļa 90. dzimšanas dienu] // Rīgas Balss. 1996. gada 26. janvārī - 11.lpp.
  • Ilga Auguste. "Jānis Norvilis. Svētā mantojuma dziesminieks." Rīga: Madris, 2012. - 392 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]