Leopolds Kronekers

Vikipēdijas lapa
Leopolds Kronekers
Leopold Kronecker
Leopolds Kronekers
Personīgā informācija
Dzimis 1823. gada 7. decembrī
Līgnica, Prūsija
Miris 1891. gada 29. decembrī (68 gadi)
Berlīne, Vācija
Dzīves vieta Berlīne, Vācija
Pilsonība Prūsija
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Matemātika
Darba vietas Berlīnes universitāte
Alma mater Berlīnes universitāte
Pasniedzēji Johans Enke
Ležēns Dirihlē
Ernsts Kummers
Studenti Georgs Kantors
Kurts Hensels
Ādolfs Knesers
Matiass Lerhs
Francs Mertenss
Sasniegumi, atklājumi Kronekera delta
Kronekera reizinājums
Kronekera-Vēbera teorēma
Kronekera teorēma
Kronekera lemma

Leopolds Kronekers (vācu: Leopold Kronecker, 1823. gada 7. decembris1891. gada 29. decembris) bija vācu matemātiķis un loģiķis, kurš uzskatīja, ka aritmētika un matemātiskā analīze ir jābalsta uz "veseliem skaitļiem", sakot, "Dievs radīja veselos skaitļus; viss pārējais ir cilvēka darbs" (Bell 1986, 477. lpp.). Tas izraisīja domstarpības ar viņa studentu Georgu Kantoru (Davis 2000, 59. lpp.). Kronekers bija Ernsta Kummera students un draugs uz mūžu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leopolds Kronekers ir dzimis Līgnicā, Prūsijā (tagad Legņica, Polijā) ebreju ģimenē.[1] 1845. gadā Kronekers Berlīnes universitātē uzrakstīja savu disertāciju skaitļu teorijā, dodot speciālu formulējumu vienībām konkrētos algebriskos skaitļu laukos. Ležens Dirihlē bija viņa skolotājs.

Pēc grāda iegūšanas Kronekers pārvaldīja sava tēvoča īpašumus un uzņēmumu, astoņus gadus nedarbojoties matemātikas jomā. Savā 1853. gada esejā par vienādojumu algebrisko atrisināmību, Kronekers paplašināja Evarista Galuā darba rezultātus vienādojumu teorijā. 1883. gadā viņš kļuva par Berlīnes universitātes profesoru.

Kronekers deva ieguldījumu arī nepārtrauktības attīstībā, pārveidojot iracionālus skaitļus par reāliem skaitļiem. Matemātiskajā analīzē viņš apstrīdēja sava kolēģa Karla Veierštrāsa formulējumu nepārtrauktai, nekur nediferencējamai funkcijai. 1850. gada publikācijā Par piektās pakāpes vienādojumu vispārīgu risināšanu Kronekers atrisināja piektās pakāpes vienādojumu, pielietojot grupu teoriju.

Kronekera finitisms padarīja viņu par intuicionisma pionieri matemātikas pamatos.

Kronekers mira 1891. gada 29. decembrī Berlīnē. Viņš ir apglabāts Sv. Mateusa Kirhofa kapsētā Šēnebergā, Berlīnē, netālu no Gustava Kirhofa.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primārā:

  • 1887. "On the concept of number" in Ewald, William B., ed., 1996. From Kant to Hilbert: A Source Book in the Foundations of Mathematics, 2 vols. Oxford Uni. Press: 947-55.
  • Jean van Heijenoort (1967), From Frege to Godel: A source Book in Mathematical Logic. 1879-1931, Harvard University Press, Cambridge, Mass. ISBN 0-674-32449-8 (pbk.)

Sekundārā:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]