Rakstos pirmoreiz minēta 1249. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. Viduslaikos bija Spišas vāciešu (t.s. cipseru) galvenais centrs. 15. gadsimtā kļuva par ievērojamu tirdzniecības un kultūras centru. Kopā ar četrām citām svarīgām karaļa brīvpilsētam (Bardejovu, Košici, Prešovu un Sabinovu) ietilpa t.s. Pentapolisā. 1624. gadā Levočā tika izveidota tipogrāfija. 16. gadsimtā bija Slovākijas reformācijas centrs. Kopš 17. gadsimta pilsētas nozīme pamazām samazinājās. No 16. gadsimta līdz 1922. gadam Levoča bija Spišas administratīvais centrs. 1843. gada decembrī Bratislavā (toreiz Presburgā) no ģimnāzijas skolotāja amata tika atbrīvots Ļudovīts Štūrs. Protestējot pret to, vairāki skolnieki pārcēlās uz luterāņu skolu Levočā. Šajos notikumos skolnieks Janko Matūška radīja dzejoli, kas pirmajā redakcijā saucās "Presburgas slovāki, nākamie levocieši" (Prešporskí Slováci, budúci Levočania). Mūsdienās šis dzejolis ar nosaukumu "Zibens virs Tatriem" (Nad Tatrou sa blýska) ir Slovākijas valsts himna.
Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (87,07%), čigāni (11,20%). Pēc reliģiskās piederības — katoļi (79,54%), nereliģiozi (9,01%), grieķu katoļi (3,87%).
Levoča ir hokejista Libora Hudāčeka (Libor Hudáček, 1990) dzimtā pilsēta.
1910. gadā Levočā armijā dienēja Austrijas prezidents Teodors Kerners (Theodor Körner, 1873-1957).