UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Slovākijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Slovākijas ir iekļautas 7 vietas (5 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 13 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Slovākija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1993. gada 31. martā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumā Banska Bistricas apgabals
48°27′29″N 18°53′47″E / 48.45806°N 18.89639°E / 48.45806; 18.89639
1993 Kultūra iv, v Gadsimtu gaitā Banska Štjavnicas pilsētu ir apmeklējuši daudzi izcili inženieri un zinātnieki, kas veicinājuši tās atpazīstamību. Vecais viduslaiku ieguves centrs izauga par pilsētu ar renesanses pilsētām, 16. gadsimta baznīcām, elegantiem laukumiem un pilīm. Pilsētas centrs iekļauhas apkārtējā ainavā, kur atrodas svarīgas kalnrūpniecības un metalurģijas darbības relikvijas[2]. 618
Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļi Prešovas un Košices apgabali
48°59′57″N 20°46′3″E / 48.99917°N 20.76750°E / 48.99917; 20.76750
1993 Kultūra iv Spišas pils ir viens no lielākajiem 13. un 14. gadsimta militārajiem, politiskajiem un reliģiskajiem ēku ansambļiem Austrumeiropā. Tas veidots romānikas un gotikas arhitektūras stilos un palicis ļoti neskarts. Levočas pilsētas vēsturiskais centrs ir dibināts 13. un 14. gadsimtā. Lielākā daļa no vēsturiskajām ēkām ir labi saglabājušās. Pilsētā atrodas 14. gadsimtā būvētā baznīca ar saviem 15. un 16. gadsimtā veidotajiem altāriem, kas ir izcils vēlās gotikas mākslas darbs[3]. 620
Vlkolineca Žilinas apgabals
49°2′30″N 19°16′30″E / 49.04167°N 19.27500°E / 49.04167; 19.27500
1993 Kultūra iv, v Vlkolineca atrodas Slovākijas centrālajā daļā un šajā vietā ir 45 neskartas ēkas, kas atspoguļo tradicionālās būvniecības iezīmes Centrāleiropas ciematos. Šis ir viens no labāk saglabājušajiem reģioniem ar tradicionālo guļbūvju apbūvi, kas bieži vien atrodama kalnainos apvidos[4]. 622
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas Košices apgabals
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
(kopā ar Valsts karogs: Ungārija Ungāriju)
1995 Daba vii Pašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē[5]. 725
Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorija Prešovas apgabals
49°17′36″N 21°16′34″E / 49.29333°N 21.27611°E / 49.29333; 21.27611
2000 Kultūra iii, iv Bardejova or maza, bet labi saglabājusies nostiprināta viduslaiku pilsēta, kas raksturīga šajā reģionā. Pilsētā atrodas neliels ebreju kvartāls ar 18. gadsimtā veidotu sinagogu[6]. 973
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā Prešovas apgabals
49°5′10″N 22°32′10″E / 49.08611°N 22.53611°E / 49.08611; 22.53611
(kopā ar Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2007 Daba ix Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā[7]. 1133
Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā Košices, Banska Bistrica, Žilinas un Prešovas apgabali
49°20′10″N 19°33′30″E / 49.33611°N 19.55833°E / 49.33611; 19.55833
2008 Kultūra iii, iv Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā sastāv no divām Romas katoļu, trīs protestantu un trīs grieķu pareizticīgo baznīcām, kas būvētas starp 16. un 18. gadsimtu. Šīs baznīcas sniedz labu ieskatu bagātīgām tradīcijām vietējā reliģiskā arhitektūrā, kas raksturo latīņu un bizantiešu kultūras[8]. 1273

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Gemera un Abovas baznīcas ar viduslaiku sienu gleznojumiem Košices un Banska Bistricas apgabali 1995 Kultūra iv 580
Tokajas vīna reģions Košices apgabals
48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000
2002 Kultūra ii, iii, v 1684
Īstās pļavas — Slovākijas siena vietas Banska Bistricas un Prešova apgabali 2002 Kultūra v 1685
Hatama Sofera mauzolejs Bratislavas apgabals
48°10′00″N 17°10′00″E / 48.16667°N 17.16667°E / 48.16667; 17.16667
2002 Kultūra iv, v, vi 1731
Romiešu kaļķakmeņi — Romiešu senie pieminekļi Vidusdonavā Bratislavas apgabals 2002 Kultūra ii, iii, iv, v 1732
Aizsardzības sistēmas Donavas upē un Komārno - Komāroma Nitras apgabals
47°45′12″N 18°8′15″E / 47.75333°N 18.13750°E / 47.75333; 18.13750
2002 Kultūra i, ii, iv, v 1733
Košices pilsētas vēsturiskais centrs Košices apgabals
48°43′0″N 21°15′0″E / 48.71667°N 21.25000°E / 48.71667; 21.25000
2002 Kultūra ii, iv, v 1734
Tatru kalnu dabas rezervārti Žilinas un Prešovas apgabali
49°0′0″N 20°0′0″E / 49.00000°N 20.00000°E / 49.00000; 20.00000
2002 Daba vii, viii, ix, x 1737
Slovākijas karsta ielejas Prešovas, Žilinas un Trenčīnas apgabali 2002 Daba viii, ix, x 1738
Donavas reģiona dabas un kultūras ainava Bratislavas un Nitras apgabali 2002 Jaukti 1739
Sēnīšu flora Bukovskes kalnos Prešovas apgabals
49°5′0″N 22°20′0″E / 49.08333°N 22.33333°E / 49.08333; 22.33333
2002 Daba x 1740
Herlani geizers Košices apgabals
48°48′00″N 21°29′00″E / 48.80000°N 21.48333°E / 48.80000; 21.48333
2002 Daba vii 1741
Lielmorāvijas vietas: slāvu nocietinātā apmetne MikulčiceSvētās Margaretas baznīca Kopčani Karogs: Slovākija Slovākija
(kopš ar Valsts karogs: Čehija Čehiju)
2007 Kultūra iii, iv, v, vi 5093

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]