Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Slovākijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Slovākijas ir iekļautas 7 vietas (5 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 13 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Slovākija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1993. gada 31. martā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumāBanska Bistricas apgabals
48°27′29″N 18°53′47″E / 48.45806°N 18.89639°E / 48.45806; 18.89639
1993Kultūraiv, vGadsimtu gaitā Banska Štjavnicas pilsētu ir apmeklējuši daudzi izcili inženieri un zinātnieki, kas veicinājuši tās atpazīstamību. Vecais viduslaiku ieguves centrs izauga par pilsētu ar renesanses pilsētām, 16. gadsimta baznīcām, elegantiem laukumiem un pilīm. Pilsētas centrs iekļauhas apkārtējā ainavā, kur atrodas svarīgas kalnrūpniecības un metalurģijas darbības relikvijas.[2]618
Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļiPrešovas un Košices apgabali
48°59′57″N 20°46′3″E / 48.99917°N 20.76750°E / 48.99917; 20.76750
1993KultūraivSpišas pils ir viens no lielākajiem 13. un 14. gadsimta militārajiem, politiskajiem un reliģiskajiem ēku ansambļiem Austrumeiropā. Tas veidots romānikas un gotikas arhitektūras stilos un palicis ļoti neskarts. Levočas pilsētas vēsturiskais centrs ir dibināts 13. un 14. gadsimtā. Lielākā daļa no vēsturiskajām ēkām ir labi saglabājušās. Pilsētā atrodas 14. gadsimtā būvētā baznīca ar saviem 15. un 16. gadsimtā veidotajiem altāriem, kas ir izcils vēlās gotikas mākslas darbs.[3]620
VlkolinecaŽilinas apgabals
49°2′30″N 19°16′30″E / 49.04167°N 19.27500°E / 49.04167; 19.27500
1993Kultūraiv, vVlkolineca atrodas Slovākijas centrālajā daļā un šajā vietā ir 45 neskartas ēkas, kas atspoguļo tradicionālās būvniecības iezīmes Centrāleiropas ciematos. Šis ir viens no labāk saglabājušajiem reģioniem ar tradicionālo guļbūvju apbūvi, kas bieži vien atrodama kalnainos apvidos.[4]622
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alasKošices apgabals
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
(kopā ar Valsts karogs: Ungārija Ungāriju)
1995DabaviiPašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē.[5]725
Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorijaPrešovas apgabals
49°17′36″N 21°16′34″E / 49.29333°N 21.27611°E / 49.29333; 21.27611
2000Kultūraiii, ivBardejova or maza, bet labi saglabājusies nostiprināta viduslaiku pilsēta, kas raksturīga šajā reģionā. Pilsētā atrodas neliels ebreju kvartāls ar 18. gadsimtā veidotu sinagogu.[6]973
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži VācijāPrešovas apgabals
49°5′10″N 22°32′10″E / 49.08611°N 22.53611°E / 49.08611; 22.53611
(kopā ar Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2007DabaixSenie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[7]1133
Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļāKošices, Banska Bistrica, Žilinas un Prešovas apgabali
49°20′10″N 19°33′30″E / 49.33611°N 19.55833°E / 49.33611; 19.55833
2008Kultūraiii, ivKoka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā sastāv no divām Romas katoļu, trīs protestantu un trīs grieķu pareizticīgo baznīcām, kas būvētas starp 16. un 18. gadsimtu. Šīs baznīcas sniedz labu ieskatu bagātīgām tradīcijām vietējā reliģiskā arhitektūrā, kas raksturo latīņu un bizantiešu kultūras.[8]1273

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Gemera un Abovas baznīcas ar viduslaiku sienu gleznojumiemKošices un Banska Bistricas apgabali1995Kultūraiv580
Tokajas vīna reģionsKošices apgabals
48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000
2002Kultūraii, iii, v1684
Īstās pļavas — Slovākijas siena vietasBanska Bistricas un Prešova apgabali2002Kultūrav1685
Hatama Sofera mauzolejsBratislavas apgabals
48°10′00″N 17°10′00″E / 48.16667°N 17.16667°E / 48.16667; 17.16667
2002Kultūraiv, v, vi1731
Romiešu kaļķakmeņi — Romiešu senie pieminekļi VidusdonavāBratislavas apgabals2002Kultūraii, iii, iv, v1732
Aizsardzības sistēmas Donavas upē un Komārno - KomāromaNitras apgabals
47°45′12″N 18°8′15″E / 47.75333°N 18.13750°E / 47.75333; 18.13750
2002Kultūrai, ii, iv, v1733
Košices pilsētas vēsturiskais centrsKošices apgabals
48°43′0″N 21°15′0″E / 48.71667°N 21.25000°E / 48.71667; 21.25000
2002Kultūraii, iv, v1734
Tatru kalnu dabas rezervārtiŽilinas un Prešovas apgabali
49°0′0″N 20°0′0″E / 49.00000°N 20.00000°E / 49.00000; 20.00000
2002Dabavii, viii, ix, x1737
Slovākijas karsta ielejasPrešovas, Žilinas un Trenčīnas apgabali2002Dabaviii, ix, x1738
Donavas reģiona dabas un kultūras ainavaBratislavas un Nitras apgabali2002Jaukti1739
Sēnīšu flora Bukovskes kalnosPrešovas apgabals
49°5′0″N 22°20′0″E / 49.08333°N 22.33333°E / 49.08333; 22.33333
2002Dabax1740
Herlani geizersKošices apgabals
48°48′00″N 21°29′00″E / 48.80000°N 21.48333°E / 48.80000; 21.48333
2002Dabavii1741
Lielmorāvijas vietas: slāvu nocietinātā apmetne MikulčiceSvētās Margaretas baznīca KopčaniKarogs: Slovākija Slovākija
(kopš ar Valsts karogs: Čehija Čehiju)
2007Kultūraiii, iv, v, vi5093

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]