Liborijs fon Bergmanis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Liborijs fon Bergmans)
Šis raksts ir par luterāņu mācītāju. Par citām jēdziena Bergmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Liborijs fon Bergmanis
Liborius von Bergmann
Liborijs fon Bergmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1754. gada 5. septembrī
Ādažu mācītājmuiža, Vidzemes guberņa
(Bukulti, Ropažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1823. gada 14. jūlijā (68 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki tēvs - Baltazars Bergmanis (mācītājs); māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina
Brāļi Baltazars fon Bergmanis (Balthasar von Bergmann, 1736-1789, jurists), Ambrozijs fon Bergmanis (Ambrosius von Bergmann, 1740-1784, ārsts) un Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann, 1749-1814, mācītājs)
Dzīvesbiedre Paulīne, dzim. fon Graina no Kēnigsbergas (kāzas 1781. gada 13. jūlijā)
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas).

Liborijs fon Bergmanis (vācu: Liborius von Bergmann; 1754. gada 5. septembrī1823. gada 14. jūlijā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā dibinājis „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“ (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung), bijis tās goda loceklis (1821).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liborijs fon Bergmanis dzimis 1754. gada 5. septembrī Ādažos. No 1768. līdz 1774. gadam mācījās Rīgas licejā. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju Leipcigas Universitātē, ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja Vāciju, Šveici, Franciju, Angliju, Nīderlandi, pēc atgriešanās dzimtenē bija barona fon Budberga ģimenes skolotājs Strazdumuižā (1779-1780). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. No 1790. gada Sv. Pētera draudzes (arī Doma) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibinājis Vidzemes mākslas muzeju. Izdevis Vecākās atskaņu hronikas fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris 1823. gada 14. jūlijā Rīgā.

Vecākās Atskaņu hronikas izdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās Nikolausa Himzeļa muzeja izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no Ļvivā dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk Livonijas ordeņa bruņinieku īpašumā bijušu Vecākās atskaņu hronikas norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm.

Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums (glosārijs) uz deviņām lappusēm.[1]

Darbošanās kā masonam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas ložas Zum Schwerdt krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4. grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās".

Livonijas monētu kolekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1795. gadā L. fon Bergmanis savu Livonijas monētu kolekciju pārdeva Himzeļa muzejam. Ir saglabājies viņa apraksts par kolekcijas 1119 Livonijas monētām un medaļām un 99 Krievijā kaltām monētām un medaļām. Apjoma un sastāva ziņā tā, iespējams, bija pati pilnīgākā tāda veida kolekcija Baltijā 18. gs. nogalē.[2]

Darbi (nepilns saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Versuch einer kurzen Geschichte der Rigischen Stadtkirchen seit ihrer Erbauung, und ihrer Lehrer von der Reformation bis auf die jetzige Zeit. Riga: Julius Conrad Daniel Müller, 1792. Octavo. [8], 58, [2] lpp.
  • Erinnerungen an das unter dem Scepter des russischen Kaiserthums verlebte Jahrhundert. Riga: Häcker, 1814
  • Kurze biographische Nachrichten von den General-Superintendenten Livlands. Riga: Häcker, 1814
  • Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen. Riga: Häcker, 1817

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]