Rīgas loža "Pie zobena"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zum Schwerdt)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas).

Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765. gadā nodibināja Dr. med. Gustavs fon Handtvigs no Rīgas ložas "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) brāļiem, kas pārgāja Striktās observances sistēmā. Loža strādājusi pēc Berlīnes mātes ložas „Zu den drei Weltkugeln” rituāla un tās vadībā (1775-90), to 1778. gadā kā suverēnu ložu atzinušas angļu, zviedru, vācu, franču, itāļu ložas. Loža „Zum Schwerdt” bija sabiedriski ļoti aktīva un atbalstīja bezmaksas skolu bāreņiem, uzņemoties visus izdevumus. Līdz 1788. gadam ložas sanāksmes notika Daniela Bāka namā Vaļņu ielā 23, vēlāk birģermeistara Johana Zāmuela fon Holandera namā Šķūņu ielā 17.[1]

Ložas kodols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā laikā to vadīja divi izcili izglītoti un ietekmīgi Rīgas pilsoņi no fon Bergmaņu dzimtas - tiesnesis Baltazars fon Bergmans (1736-1789) un mācītājs Liborijs fon Bergmans (1754-1823). Tomēr "Zobena ložas" kodolu, kas pazīstams kā "Berensu aprindas" kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli Gotfrīdu un Reinholdu veidoja Rīgas rātskungs Johans Kristofs Bērenss (Berens, 1729-1792). Šī iemesla dēļ ložā bija daudz Vidzemes guberņas augstāko ierēdņu un luterāņu mācītāju, kas nodrošināja apgaismības ideju popularitāti tā laika Vidzemes augstākajā sabiedrībā.

Pakļautība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loža sākotnēji tieši pakļāvās Striktās Observances sistēmas direktorālajai lielložai "Pie trim zemeslodēm" Berlīnē un par savu augstāko meistaru uzskatīja Prūsijas karali Frīdrihu Lielo. Arī pēc Stingrās uzraudzības sistēmas pārveides 1772. gadā Kurzemes un Vidzemes ložas bija pakļautas Prūsijas nacionālajai lielajai mātes ložai „Zu den drei Weltkugeln” ar nacionālo lielmeistaru Braunšveigas princi Fridrihu Augustu priekšgalā. Rīgas un Jelgavas vec-skotu virsložas savukārt pakļāvās augstākajam lielmeistaram hercogam Ferdinandam, savukārt bruņinieku grādi turpināja tieši pakļauties provinces lielmeistaram fon Hundam. Pēc lielmeistara barona fon Hunda nāves par Stingrās uzraudzības ordeņa vadītāju Volfenbuteles (Wolfenbüttel) konventā 1778. gada 28. jūlijā - 27. augustā tika ievēlēts Sēdermanlandes hercogs Kārlis un Livonijas prefektūra ar Rīgas kapitula komtura Baltazara fon Bergmana (ordeņa bruņinieka vārds: Balthazar eques a columna aurea coronata) pūliņiem tika pacelta neatkarīgas prefektūras statusā. Nodibinoties Krievijas nacionālajai lielložai kņaza Gavrila Gagarina vadībā 1779. gadā, loža atteikusies tai pakļauties un no Striktās observances lielmeistara Braunšveigas hercoga Ferdinanda saņēmusi atbilstošu atļauju. Arī citas Baltijas provinču ložas atteicās strādāt jaunradītajā Krievijas nacionālajā lielložā un nokļuva neapskaužamā stāvoklī, jo senā konflikta dēļ Vācijas brīvmūrnieku lielā zemes loža (VBLZL) Berlīnē atteicās atzīt Stingrās uzraudzības ordeņa ložas, bet tās savukārt bija kļuvušas neatkarīgas un nevēlējās pakļauties jaunajam Ordeņa lielmeistaram Sēdermanlandes hercogam Kārlim un viņa nodibinātajai Krievijas nacionālajai lielložai kņaza Gavrila Gagarina vadībā. Cerība par vienotas Baltijas provinciālložas izveidi izplēnēja dažādo brīvmūrnieku sistēmu savstarpējās sacensības un nesaskaņu dēļ. Pēc 1782. gada, kad tika nodibināta Striktās Observances VIII. provinces direktorija Maskavā, kapituls mainīja pakļautību.

Striktās Observances sistēmas augstāko grādu ložas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1768. gadā Rīgas ceturto ("skotu meistara") grādu sasniegušajiem ložu brāļiem, kas bija strādājuši ložā „Zum Schwert” (1775-1790) tika nodibināta īpaša vec-skotu virsloža (alt-schottische Oberloge) „Zum goldenen Füllhorn”. Tāpat drīz vien pēc tam ticis nodibināts kapituls "Tempļa pils" piekto ("noviči") un sesto grādu ("templieši") sasniegušajiem brāļiem Striktās Observances sistēmas VIII. provinces Rīgas prefektūrā, kas sakrita ar Livonijas teritoriju. Rīgas prefektūras kapitula komturs 1782. bija Baltazars fon Bergmans ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, kapitula delegāts Volfenbluteles konventā (1778).

Ložas darbības apturēšana un atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodibinoties Krievijas provinciālložai 1779. gadā, "Pie zobena" loža atteikusies pakļauties Cinnendorfa sistēmai, pēc kuras tobrīd strādāja provinciālloža. Vēlāk loža nepiedalījās arī šīs sistēmas ložas „Zur kleinen Welt” iesvētīšanā. Darbojusies līdz 1794. gadam, kad tā pārtrauca darbību pēc Rīgas gubernatora neoficiāla ieteikuma sakarā ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas II vēlēšanos. Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža atjaunoja Rīgas ložas "Pie zobena" darbību 2002. gada 12. oktobrī Cinnendorfa rituālā. 2003. gadā tā kopā ar Rīgas ložām "Jāņuguns" un "Ziemeļzvaigzne" nodibināja Latvijas lielložu.

Ložas amatvīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krēsla meistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Handtvigs (von Handtwig), Gustavs (1710-1767). Rīgas pilsētas ārsts un galma padomnieks. Ieviesis Rīgā Striktās Observances sistēmu, pārveidojis ložu „Zum Nordstern“ par Striktās Observances ložu „Zum Schwerdt“ (1765). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ pirmais krēsla meistars (līdz 1767). J.G. Herders viņa nāves sakarā sacerējis odu.
  • fon Bergmanns, Baltazars (1736-1789). Jurists, galma padomnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā un Jēnā. Baznīcas notārs Rīgā (1761), Prūsijas brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs (1763-1767), tieslietu kolēģijas advokāts Sv.Pēterburgā (1764-1773). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis (1768-69), Sv.Pēterburgas ložas „Urania” dibinātājs un goda loceklis (1773). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ dibinātājs (1765), krēsla meistars (līdz 1779). Vidzemes hoftiesas loceklis (1773-1783). Striktās Observances VII.provinces Jelgavas prefektūras „Tempelburg“ kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs (1782) ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, delegāts Volfenbuteles konventā (1778). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.
  • fon Bergmanns, Liborijs (1754-1823). Mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Studēja teoloģiju Leipcigā, filozofijas doktors (1784). 1785.gada ceļojumā pa Vāciju iepazinās ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. Barona fon Budberga ģimenes skolotājs (1779). Diakons (1880). 1783. gadā atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. Nodibināja „Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ („Literärisch-Praktische Bürgerverbindung“), bija tās goda loceklis (1821). Sv. Pētera draudzes mācītājs (1790) un virsmācītājs (1800). Konsistorijas loceklis. Dibināja Vidzemes mākslas muzeju (1816). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (līdz 1790). 4.grāds (1790).
  • fon Brekers, Haralds Gustavs (1758-). Rīgas pilsoņu tiesas sekretārs (1790), Vidzemes hoftiesas sekretārs (1803-1806), galma padomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (1790). 4.grāds (1790).

Meistara vietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fromholds, Hermanis (). Tirgotājs (1779). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1779).[2]
  • Foss, Jakobs Johans (Voss) (1737-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks (1790). 4.grāds.[2]
  • Okeforts, Jakobs Gustavs (1721-). Kolēģijas asesors, Rīgas muitas departamenta direktors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ meistara vietnieks un goda loceklis (1790). 4.grāds.


Pārraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krigsmanns, Nikolajs (1760-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ 1.pārraugs (1790). 4.grāds.

Sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Herders, Johans Gotfrīds (1744-1803). Rīgas domskolas kollaborators, pilsētas bibliotekāra palīgs (1765-1769), vēlāk Vācijā slavens filozofs un publicists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (no 1766). Ložas sekretārs (1767).
  • Fišers, Jakobs Benjamins (1731-1793). Aptiekārs, grāmatvedis, pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis “Versuch einer Naturgeschichte von Liefland” (1778., atkārtots izdevums 1791.). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ sekretārs (1790-1791).[2]

Ceremonijmeistars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ellingers, Johans Kārlis Ludvigs (1756-). Tirgotājs, vēlāk ekonomists (1822). Sv.Pēterburgas ložas „Urania“ brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ ceremonijmeistars (1790). 4.grāds. Sv.Pēterburgas ložas „Liesmojošā zvaigzne“ brālis (1815).[2]

Oratori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Looffs, Konrāds Heinrihs (1750-). Aktieris. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ orators (1790).

Mantzinis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Holsts, Baltazars (1759-1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ mantzinis. 4.grāds.

Vārtnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kleins, Bernhards Kristiāns (1762-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis vārtnieks (1790).
  • Harders, Pēteris Gustavs (1765-). Rīgas pilsoņu tieslietu kantora protokolists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis un 2.vārtnieks (1790).

Ekonoms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dorndorfs, Francis Kārlis (1736-). Rīgas maģistrāta loceklis (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).[2]
  • Krīgers (Krüger), Kārlis Jakobs (1752-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).

Goda locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grimms, Johans Antons (1756-). Lībekas tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).[2]
  • Griteds, Tomass (1725-). Vidzemē dzīvojošs skotu tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790). 4.grāds.[2]
  • fon Mihelsons, Johans (1740-1807). Krievijas armijas virsnieks. Piedalījies Septiņgadu karā, krievu-turku karā, krievu-zviedru karā u.c. Ģenerālleitnants (1786). Sv.Pēterburgas ložas „Apollo” krēsla meistars (1782), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
  • Rugendorfors, Johans Gotfrīds (1738-). Mācītājs Piņķu draudzē (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).
  • Zīgenhirts, Teofīls Jākobs (1745-). Revidents Rīgas un Cēsu apriņķos. Sv.Pēterburgas ložas „Apolons” dibinātājs (1771). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ goda loceklis (1790).

Ložas brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth) (1763-1848). Mālpils mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs — „Maza dziesmu grāmata“ (1815). Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1824). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). [2]
  • Bērens, Johans Kristofs (Johann Christoph Berens), (1729-1792). Rīgas rātskungs. Studējis tieslietas Kēnigsbergas un Getingenes universitātēs Vācijā, filozofu Hāmaņa, Kanta un Herdera draugs. Ap sevi pulcinājis izcilākos sava laika liberāli noskaņotos rīdziniekus, iestājies pret dzimtbūšanu. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli un Reinholdu veidoja Rīgas "Zobena ložas"("Zum Schwerdt") kodolu, kas vesturē pazīstams kā "Berensu aprindas".
  • Bērenss (Berens), Karls Gotfrīds (1725-1789). Ierēdnis, tirgotājs, Rīgas rātes loceklis. Rīgas ložu „Zum Schwerdt“ un „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Bērenss (Berens), Reinholds (1745-1823). Ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
  • Bergmanns, Ambrozijs (1740-1784). Ārsts. Mācījies Veimārā, vēlāk studējis medicīnu Jēnā un Strasbūrā. Specializējies dzemdniecībā Parīzē un Leipcigā. Dr.med. grāds Leipcigas universitātē (1762). Krievijas armijas divīzijas ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
  • fon Bergmanns, Gustavs (1749-1814). Mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, studējis teoloģiju Leipcigā. Mācītājs Āraišu (1771), Mazsalacas (1780) un Rūjienas draudzēs (1785-1814). Mazsalacas, vēlāk Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks (1782). Veicis vakcināciju pret bakām Vidzemē — aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Vidzemes virskonsistorijas asesors (1807). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1785). 4.grāds (1790).
  • Cimmermanns, Johans Andreass (1747-). Mācītājs Salacgrīvā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • Darbis, Jozefs Frīdrihs Augusts (). Gleznotājs. Dzīvojis Kurzemē (1773), vēlāk Rēvelē, Sv.Pēterburgā, Berlīnē. Berlīnes mākslas akadēmijas loceklis (1796). Rēveles ložas „Isis” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis. 4.grāds (1790).[2]
  • Dingelštedts, Johans Ernsts (1773-). Teologs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Dingelštedts, Kristāns Ādolfs Ludvigs (1741-). Rīgas virskonsistorijas asesors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). [2]
  • Dingelštedts, Kristiāns Frīdrihs (1772-). Jurists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Dunkels, Johans Georgs (). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • Ekarts (Eckardt), Fridrihs (1759-1806). Rakstnieks. Vidzemes guberņas valdes arhivārs (1787) un provinces sekretārs (1796). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • Fišers, Georgs Frīdrihs (1744-). Muitas departamenta kontrolieris (1790), vēlāk titulārpadomnieks (1806). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel), Oto Ernests, barons (1758-1780). Gvardes leitnants, johannītu ordeņa bruņinieks. Rakstnieka Jakoba Lenca draugs, Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis līdz savai nāvei dueļa laikā Pēterburgā.[2]
  • Fogts, Eliass (1750-). Baletmeistars no Vīnes. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Francens, Gotlībs Heinrihs (1747-). Tirgotājs Pērnavā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • fon Freilihs (von Freulich), Pēteris (). Krievijas armijas virsnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Striktās Observances Rīgas prefektūras kapitula pārstāvis ar vārdu Petrus eques a speculatione Striktās Observances VIII. provinces direktorijā Maskavā (1782-83). Maskavas rozenkreiceriešu ordeņa „teorētiskā grāda“ loceklis (1782-84). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen” meistara vietnieks (1783-1784).[2]
  • Gasje, Gustavs Frīdrihs (1766-). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[2]
  • fon Gincels (von Güntzel), Kristiāns Ulrihs (1745-1789). Rīgas muitas direktors (1789) un kolēģijas asesors. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1787). 4.grāds (1789).[2]
  • Gromanns, Kārlis Ferdinands Daniels (1758-1794). Literāts un aktieris Rīgā (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790), pievienojies Rīgas ložai „Zur kleinen Welt“ (1793-94). [2]
  • Hartknohs (Hartknoch), Johans Frīdrihs (1740-1789). Dzimis Austrumprūsijā, pārcēlies uz Jelgavu (1763) kā grāmatu veikala vadītājs. Ierosinājis J.G.Herderam apmesties Rīgā (1764). Pārcēlies uz Rīgu, lai iekārtotu savu tipogrāfiju (1765). Grāmatizdevējs, I.Kanta draugs un viņa grāmatas „Tīrā prāta kritika” („Kritik der reinen Vernunft”) un citu Kanta un Herdera grāmatu pirmizdevējs (1781). Galvenais grāmatu piegādātājs Sv.Pēterbugas Zinātņu akadēmijai (1783). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis, 4.grāds.
  • Jākobsons, Mārtiņš Jakobs (1751-). Pavāru meistars. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Jankevičs, Heinrihs Johans (1766-). Juriskonsults. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Kalsofs, Kārlis Ferdinands (1726-). Kuldīgā dzīvojošs literāts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Kellars, Džeimss (1750-1810). Gleznotājs. Studējis Oksfordā, dzīvojis Rīgā (1783-85 un 1788-1810). Rīgas ģimnāzijas skolotājs (1804-1810). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Langvitcs, Johans Gothards (). Mācītājs Vidzemē. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Laurs, Johans Frīdrihs Benjamins (1757-). Zinātņu kandidāts (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Lencs, Jakobs Mihaels Reinholds (1751-1792). Dzimis Cesvainē, mācījies Tērbatas ģimnāzijā (1759), studējis teoloģiju Karaļauču universitātē pie I.Kanta (1768) un Strasbūrā (1774). Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Atgriezies Rīgā (1779), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1780). Pārcēlies uz Maskavu (1781), kur bijis Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783-1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).
  • Mals, Matiass (1754-). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Millers (Müller), Johans Andreass (1759-). Rīgas liceja skolotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Millers (Müller), Justus Konrāds Daniels (1759-). Grāmatu iespiedējs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Motts, Ferdinands Ernsts Johans (1742-). Rīgas nodokļu departamenta direktors (1790), titulārpadomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Nissens, Jakobs (1761-1788). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (līdz 1788).
  • Očterloni, Viljams (1769-). Tirgotājs, dzimis Montrēzā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Paterssens, Benjamins (1751-). Mākslinieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Pēls, Pēters Vilhelms (1746-). Dzimis Alūksnē. Bukultu draudzes mācītājs, prāvests, virskonsistorijas asesors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Petersens, Samuels Konrāds (1747-). Tirgotājs, mākleris. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Pfortens, Hermans Frīdrihs (1746-). Titulārais padomnieks, muitas departamenta rentmeisters. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Pinkornelli, Frīdrihs (1768-). Krievijas armijas rotmistrs (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Ramms, Joahims Edlers (1762-). Ārsts un farmaceits. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Ranišs, Jakobs (1735-). Skolotājs Jāņa baznīcas institūcijā. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Roze (Rose), Frīdrihs Vilhelms (1763-). Sulainis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Snells, Kārlis Filips Mihaels. Rīgas Domskolas rektors (1780-1787), Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1781). Žurnāla „Patriotische Unterhaltungen” izdevējs (1785).
  • Šēnbergs, (Schönberg) Teodors (1756-). Jelgavā dzimis Lielvārdes mācītājs (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Šleiers, Vilhelms Fridrihs (). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Šrēders, Johans Georgs (1765-). Ārsts, medicīnas doktors, strādājis Rīgas lazaretē (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Treijs, Pēteris Ernsts (1757-). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Trumpi, Frīdrihs (). Šveicē dzimis tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Ventcels (von Wentzel), Otto Gustavs (1755-). Sāmsalā dzimis tirgotājs. Limbažu birģermeistars (1790). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Vestfāls (Westphal), Johans Kārlis (1754-). Cēsu skolas rektors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Vihoffs (Wihoff), Gotfrīds Georgs (). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Vilke, Johans Benjamins (1764-). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Zengebušs (Sengebusch), Konrāds Heinrihs (1768-?). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Zīverss (von Sievers), Kārlis Eberhards, grāfs (1745-1821). Cēsu muižnieks. Galma padomnieks (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • fon Zīverss, Pēteris Kristiāns, grāfs (1754-1827). Vidzemes guberņas maģistrs, galma padomnieks (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Rīgas augstāko grādu (vecskotu) ložas „Zum goldenen Füllhorn” virsmeistars (1790).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908
  • Heinrich Bosse. The Establishment of the German Theatre in Eighteenth-Century Riga. Journal of Baltic Studies, vol. 20 (1989): 207-22.
  • Andrew Swinton. Travels into Norway, Denmark and Russia in the Years 1788, 1789, 1790 and 1791. London, 1792; 114 p.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Silvija Grosa. Brīvmūrniecība. Zīmes un Rīgas arhitektūra. Rīga: Sana Solaris, 2016. - 25 lpp.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 2,18 2,19 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.