Lielā kosa
| Lielā kosa Equisetum telmarteia | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kosveidīgie (Equisetophyta) |
| Klase | Kosu klase (Equisetopsida) |
| Rinda | Kosu kārta (Equisetales) |
| Dzimta | Kosu dzimta (Equisetaceae) |
| Ģints | Kosas (Equisetum) |
| Suga | Lielā kosa (E. telmarteia) |
 Lielā kosa Vikikrātuvē | |
Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs. Augs parasti ir 60—150 centimetrus garš, un līdz ar to tas ir lielākais Latvijas kosu dzimtas pārstāvis.
Botāniskais apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzgadīgs, vasarzaļš lakstaugs, vasas dimorfas. Saknenis melns, ar matiņiem, galā un mezglu vietās ar bumbierveida gumiem. Fertilās vasas izaug maijā, jūnijā, pēc sporu nogatavošanās un izkaisīšanās atmirst. Stublājs 40-60 cm augsts, līdz 15 mm diametrā, vienkāršs bez hlorofila, gaiši brūns. Makstis cilindriskas; maksts zobiņi 20-40, šauri trīsstūraini, tumši brūni; zobiņu gals nosmailots. Strobili 4-8 cm gari, eliptiski, gals strups. Sporas nogatavojas no maija līdz jūlijam. Sterilās vasas izaug jūnijā, jūlija sākumā. Stublājs līdz 50-200 cm augsts, 10-15 mm diametrā, stāvs, zarots, gaiši zaļi vai netīri balts, ar 20-40 smalkām, gludām, nevienādi izcilnētām ribām. Stublāja centrālais dobums 2/3 līdz 9/10 no stublāja diametra. Stublāja makstis cilindriskas vai šauri piltuvveidīgas; maksts zobiņi 20- 40, brīvi, šauri trīsstūraini, tumši brūni, gals garš, asi nosmailots. Zari vienkārši, atstāvoši līdz horizontāli atstāvoši, bez centrālā dobuma, bet ar 2-5 valekulāriem dobumiem, ar 4-6 ribām; katra riba ar garenisku, dziļu jomu; apakšējais zaru posms vienādā garumā vai īsāks par stublāja maksti.
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piemērotas smilšu, smilšmāla un māla augsnes. Piemērots augsnes pH - skāba līdz neitrāla.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izplatīta Eiropas ziemeļaustrumu un austrumdaļā, Ziemeļāfrikas rietumdaļā, mēreni siltajā un mērenajā joslā, Ziemeļkaukāzā izplatīta E. telmateia subsp. telmateia. Latvijā sasniedz areāla Eiropas daļas ziemeļaustrumu robežu. E. telmateia subsp. braunii sastopama Ziemeļamerikā Kalifornijā, Britu Kolumbijā - piekrastē.
Latvijā lielajai kosai līdz šim zināma viena atradne Ventas krasta avoksnājā. Lielā kosa ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās aizsardzībai izveidots Piešdangas dabas liegums. Liegums atrodas Ventspils novada, Zlēku pagasta, Ventas labajā krastā. Liegums izveidots 1977. gadā 1,8 ha platībā, bet 1987. gadā to palielināja līdz 7 ha. Aizsargājamās teritorijas lielāko daļu aizņem Ventas stāvkrasts. Liegumā notiek intensīva pamatkrasta profila veidošanās: svaigi, pēc platības nelieli irdenā materiāla nobrukumi mijas ar krūmiem un mežu apaugušiem krasta posmiem. Zem smilts slāņa 6-8 m atrodas ūdeni nesošs māla slānis. Tieši uz šī slāņa svaigās nobrukuma joslas visspēcīgāk attīstās lielās kosas audzes.
Ķīmiskais satāvs un izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stublāji satur silīciju. Tiek izmantoti metāla priekšmetu tīrīšanai un spodrināšanai. Efektīvs fungicīds pret miltrasu. Satur fermentu tiamināzi, kas piesaista B vitamīna kompleksu un lielos daudzumos var būt toksisks. Pēc termiskas apstrādes šis ferments sadalās. Pārtikā veģetatīvos dzinumus izmantojuši Ziemeļamerikas indiāņi.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģ. Gavrilova, M. Laiviņš Botāniskie liegumi.Lukna, Čužupurvs, Vīdale, Dižkalni, Piešdanga, Gavieze, Vērene.Rīga, Zinātne 1992. Z. Eglīte, V. Šulcs Latvijas vaskulāro augu flora. Rīga 2000