1987. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaulē: 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990
Latvijā: 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990
Laikapstākļi: 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990
Sportā: 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990
Kino: 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990

Šajā lapā ir apkopoti 1987. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Ministru Padome atļāva privāto uzņēmējdarbību.
  • Pēc arhitektes M. E. Meņģeles projekta tika rekonstruēta Sv. Pētera un Pāvila baznīca Citadelē, to pārveidojot par koncertzāli.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sāka iznākt žurnāls "Avots".[1]
  • Notika LPSR arodbiedrību 12. kongress.[1]
  • 8. janvārisLatvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas propagandas un aģitācijas ziņojumā tika nosodītas publikācijas presē, kuru autori iestājas par to, ka apkalpojošajā sfērā un veselības aizsardzībā strādājošajiem jāzina latviešu valoda, kā arī tas, ka dziesmu konkursā "Mikrofons-86" par populārāko tika atzīta dziesma "Dzimtā valoda".
  • 26. janvāris — Rīgas kinoteātros sāk demonstrēt dokumentālo filmu Vai viegli būt jaunam?.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gada 14. jūnijā Helsinki-86 rīkotā akcija pie Brīvības pieminekļa, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie pieminekļa.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 23. augusts — Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 organizēja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminot 1939. gadā noslēgtā Molotova—Ribentropa pakta upurus — Vācijas un PSRS karā bojāgājušos karavīrus un civiliedzīvotājus. Pirms gaidāmās manifestācijas padomju varasiestādes izolēja "Helsinki-86" biedrus, bet milicijas kordons kavē cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdodas, akcijas rīkotāji pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, kā dēļ vairāki cilvēki tika arestēti un sapulcējušies iedzīvotāji izklīdināti. Atsevišķus cilvēkus milicija piekāva un daļu arestēja. Neskatoties uz to, pēc aculiecinieku ziņām, demonstrācijā piedalījās 5000 līdz 10 000 cilvēku. Virknei protestu organizētāju tika atņemta PSRS pilsonība un viņi tika izraidīti no valsts.[4] Līdzīga akcija notika arī 18. novembrī.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9.11. oktobris — notika Rīgas pilsētas svētki.[1]
  • 17. oktobris — tika sagatavots neatkarīgā žurnāla "Auseklis" pirmais numurs. Izdevēji lūdza LPSR Ministru Padomei atļauju oficiāli izplatīt žurnālu, bet tāda tiek liegta.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13. novembris — LPSR Augstākā padome pieņēma paziņojumu "par melīgajiem izdomājumiem par Padomju Latviju un ASV Kongresa locekļu rupjo provokatorisko iejaukšanos mūsu republikas lietās" saistībā ar ASV kongresa rezolūciju, kurā bija norādīts, ka ASV valdība tradicionāli atzīmē Latvijas neatkarības dienu 18. novembrī.
  • 18. novembris — Brīvības pieminekli aplenca milicija, bet Strēlnieku laukumā tika noorganizēts "darbaļaužu mītiņš" Latvijas PSR atbalstam.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LPSR Valsts gazifikācijas komiteja reorganizēta par ražošanas apvienību Latvijas Gāze.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]