Lilija Dinere

Vikipēdijas lapa
Lilija Dinere
Dzimis 1955. gada 14. septembrī (68 gadi)
Rīga
Tautība latviete
Nozares glezniecība

Lilija Dinere (dzimusi 1955. gada 14. septembrī Rīgā)[1] ir Latvijas gleznotāja un grāmatu ilustrētāja. Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle. Māte Cecīlija Dinere.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lilija Dinere dzimusi Rīgā. 1973. gadā beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu Rīgā un 1980. gadā glezniecības - scenogrāfijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 1981. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, bet ar 2008. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1981. gada sarīkojusi 21 personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Strādā monumentālajā glezniecībā un veido vitrāžu projektus (2001.-2002. g. viesnīca Rolands). Kopš 1992. gada piedalās nozīmīgos mākslas projektos un izstādēs Vācijā. Kopš 1979. gada saņēmusi diplomus un atzinības par mākslas darbiem izstādēs, kā arī grāmatu ilustrācijām.

Lilijas Dineres darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijās, A.Puškina Valsts Tēlotājas mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Frauen museum Bonnā (Vācija), Gotlandes mākslas muzejā Visbijā (Zviedrija); privātkolekcijās ASV, Igaunijā, Indijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1981. - Zinību nama izstāžu zāle (Rīga)
  • 1988. - Lalit Kala Academy (Džaipūra, Indija)
  • 1989. - Rotary Club (Okazaki, Japāna)
  • 1989. - Galleria Janus (Helsinki, Somija)
  • 1990. - Galleria Janus (Helsinki, Somija)
  • 1991. - Latvian Centre Gallery (Toronto, Kanāda)
  • 1991. - Hyperion Gallery (Otava, Kanāda)
  • 1991. - Reiterna nams (Rīga)
  • 1992. - “Aktuālais mīts”, Frauen Museum (Bonna, Vācija)
  • 1994. - Galerie Villa Rolandseck (Remagena, Vācija)
  • 1994. - Art Gallery (Luksemburga)
  • 1994. - Gustav Stresemann Institut (Bonna, Vācija)
  • 1995. - Gotlands Konst Museum (Visbija, Zviedrija)
  • 1995. - “Nezināmā”, Galerija G.&G. (Rīga)
  • 1996. - “Vēstules”, Galerija G.&G. (Rīga)
  • 1997. - “Aizmirsto zemju zīmes”, Rīgas Galerija
  • 1999. - “Lielā Lelle”, Euro Theater Central (Bonna, Vācija)
  • 2000. - “Saulrieta priesteriene”, Ivonnas Veihertes Galerija (Rīga)
  • 2000. - “Spēle ar elementiem”, Gallery Futura (Berlīne, Vācija)
  • 2003. - “Paradīzes koka ēnā”, Rīgas Galerija (Rīga)
  • 2006. – “Nezināmā dārzā”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga)

Dažas no ilustrētajām grāmatām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1980. - Pjērs Žans Beranžē "Dziesmas" (dzeja)
  • 1984. - Moriss Karēms "Mēness Arlekīns" (bērnu dzeja)
  • 1987. - Fransuā Vijons "Dzeja"
  • 1990. - Lars Jillenstens "Ačgārnais koks" (trīs romāni)
  • 1990. - Cecīlija Dinere "Vaga uz Nekurieni" (dzeja)
  • 1993. - Lords Bairons "Ebreju Melodijas" (dzeja)
  • 1993.,1994.,1995. - vecoguzu eposs "Mana vectēva Korkuda grāmata"
  • 1995. - Ķeltu mīti "Druīdu svētbiržu ugunis"
  • 1997. - "Ījabs" (grāmata no Vecās Derības)
  • 1999., 2000.- “Latviešu mīlas lirikas antoloģija” I, II sējumi
  • 2005. – Amanda Aizpuriete “Krēsla tevi mīl”
  • 2005. - “Slavinājumi” (Vecā Derība)
  • 2010. - kopā ar Robertu Dineru "Dziesma par Rolandu" (senfranču eposs)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 221. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]