Linards Reiziņš
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Linards Reiziņš (dzimis 1924. gada 14. janvārī, miris 1991. gada 31. martā) bija latviešu matemātiķis, specializējies diferenciālvienādojumos.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Linards Reiziņš uzauga skolotāju ģimenē Rīgā. Linards Reiziņš apmeklēja pamatskolu un vēlāk arī Rīgas otro ģimnāziju, bet pirms ģimnāzijas pabeigšanas sākās Otrais pasaules karš. Šajā grūtajā periodā Reiziņš turpināja mācības Rīgas otrajā ģimnāzijā. Kad Vācu armija ienāca Rīgā, Reiziņš bija sporta nometnē pie Burtnieku ezera valsts ziemeļos.[1] Ceļi uz galvaspilsētu tika bloķēti, tāpēc Reiziņš kopā ar citiem jauniešiem no otrās ģimnāzijas, kas bija nometnē, vispirms devās uz Valmieru (apmēram 40 km uz dienvidiem no Burtniekiem), tad viņi nolēma doties ziemeļu virzienā uz Igauniju. Šķērsojot robežu, viņi turpināja virzīties uz ziemeļiem, līdz sasniedza Paidi, kas ir pusceļš uz Tallinu no Latvijas—Igaunijas robežas. Paidē viņus pieķēra Vācu armija, kas turpināja strauji virzīties pāri Igaunijai. Jauniešu grupa izklīda, cenšoties izvairīties no aizturēšanas, bet Reiziņš tika aizturēts un atgriezās Rīgā, kas tagad bija vācu pakļautībā. 1942. gada pavasarī vācieši atbrīvoja Reiziņu un ļāva viņam nokārtot vidusskolas gala eksāmenus, kurus viņš iepriekš nebija varējis kārtot. Reiziņš izmisīgi vēlējās izvairīties no iesaukšanas Vācijas armijā, tāpēc meklēja darbu, kas ļautu izvairīties no iesaukšanas armijā. Viņš vasarā strādāja laukos, mācījās par fiziskās audzināšanas skolotāju un, lai netiktu paņemts vācu leģionā, pieteicās par noliktavas strādnieku rūpnīcā "Telefunken".[2] Tur strādājot, kavēja vērtīgā īpašuma izvešanu uz Vāciju,[nepieciešama atsauce] taču, neskatoties uz to, kara beigās viņš bija spiests slēpties, lai izvairītos no iesaukšanas armijā.
Pēc kara Reiziņš iestājās Latvijas Universitātē, kur studēja matemātiku. Viņš bija ļoti veiksmīgs savās matemātikas studijās un arī aktīvi piedalījās universitātes dzīvē, ieskaitot sportu, kas viņam ļoti patika. Viņš absolvēja 1948. gadā ar izcilību un kļuva par Universitātes Matemātiskās analīzes katedras locekli, kamēr viņš Arvīda Lūša vadībā veica diferenciālvienādojumu pētījumus. 1949. gadā Reiziņš zaudēja amatu Universitātē. Reiziņš bija spiests strādāt par vidusskolas skolotāju. Desmit gadus viņš strādāja Rīgas 7. vidusskolā, kur mācīja matemātiku un kļuva par direktora palīgu.[2] Tomēr viņš turpināja veikt pētījumus matemātikā un 1951. gadā publicēja savu pirmo darbu par diferenciālvienādojumu sistēmas integrālo līkņu uzvedību vienskaitļa tuvumā. Tulkojumu angļu valodā 1955. gadā publicēja Amerikas Matemātikas biedrība. 1958. gadā Reiziņš varēja pasniegt matemātikas lekcijas Latvijas Universitātē, no kuras viņš tika atbrīvots. Nākamajā gadā viņš aizstāvēja disertāciju Tartu universitātē. Šajā disertācijā viņš izpētīja viendabīgu diferenciālvienādojumu kvalitatīvo izturēšanos un ieguva rezultātus, kurus speciālisti augstu novērtēja. Reiziņš tika paaugstināts par asociēto profesoru Latvijas Universitātē 1969. gadā, bet desmit gadus vēlāk — par profesoru. Viņš strādāja arī Latvijas Zinātņu akadēmijā. 1957. gadā bija iecelts par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku astronomijas nodaļā. Nākamajā gadā viņu paaugstināja par zinātnisko sekretāru, pēc tam gadus vēlāk par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1963. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta Matemātikas nodaļas vadītāju. Akadēmijā nebija Matemātikas institūta, un Reiziņš gadiem ilgi mēģināja ierosināt šāda institūta izveidi.[1]
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reiziņš publicēja vairāk nekā 140 rakstus, no kuriem 38 ir saistīti ar matemātikas vēsturi.
Īpaši nozīmīgs ir viņa darbs pie Pīrsa Bola (1865–1921) mantojuma izpētes.
Reiziņš atrada formulu, kas parāda attiecības starp diferenciālvienādojumu pilnās un saīsinātās sistēmas risinājumiem.
Pēdējo gadu laikā viņš kļuva par autoritāti Pfaffian funkciju izpildē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Linards Reizins (1924-1991)». mathshistory.st-andrews.ac.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-03. Skatīts: 2019-12-03.
- ↑ 2,0 2,1 L. Reizins, E. Riekstins, "Mathematics in University of Latvia 1919–1969", Latvijskij matematiceskij jezegodnik, 1975 (16), pp. 14–22 (in Russian)
|