Mihails Lomonosovs

Mihails Lomonosovs Михаил Васильевич Ломоносов Personīgā informācija Dzimis 1711. gada 19. novembrī Deņisovka, Krievijas cariste (Lomonosova, Holmogoru rajons, Arhangeļskas apgabals, Krievija) Miris 1765. gada 15. aprīlī (53 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija (Krievija)

Zinātniskā darbība Zinātne dabaszinātne (fizika, ķīmija, mineraloģija, astronomija, optika), vēsture, filoloģija Darba vietas Pēterburgas Zinātņu akadēmija Alma mater Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija (Maskava), Kijevas Mohilas akadēmija, Sanktpēterburgas Universitāte, Marburgas Universitāte, Freibergas niversitāte Sasniegumi, atklājumi masas nezūdamības likums, Veneras atmosfēra, fizikālā ķīmija

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (krievu: Михаил Васильевич Ломоносов; dzimis 1711. gada 19. novembrī; miris 1765. gada 15. aprīlī) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no mūsdienu Krievijas zinātnes pamatlicējiem un viens no Maskavas Universitātes (kas nosaukta viņa vārdā) dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi. Lomonosovs izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Uzbūvējis vairākus lieliskus optiskus mēraparātus, atklāja Veneras atmosfēru.

Lomonosovs radījis krievu zinātniskās valodas pamatus, no latīņu valodas tulkojis galvenos fizikas un ķīmijas terminus. 1748. gadā vēstulē Eileram izteica ideju par matērijas un kustības nezūdamības vispārīgo principu. Pirmais devis fizikālās ķīmijas definīciju.

Dzīvesgājums

Dzimis sādžā pie Holmogoriem pārtikuša zvejnieka - tirgotāja, pomorieša ģimenē 1711. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā. Kā jauneklis pameta tēva mājas un devās uz Maskavu, kur iestājās garīgajā akadēmijā. Pēc četru gadu studijām viņu nosūtīja uz Pēterburgas Zinātņu akadēmiju, un 1736. gadā nosūtīja studēt uz Marburgas Universitāti, tad Freibergas mineraloģijas laboratoriju (1739-1740) Vācijā.

1741. gadā viņš atgriezās Pēterburgā un uzrakstīja savu doktora disertāciju, tad no 1745. gada darbojās kā ķīmijas profesors un literāts. 1750. gadā viņš pēc ķeizarienes Elizabetes rīkojuma sacerēja lugu Pēterburgas teātrim. 1754./1755. gadā viņš bija viens no Maskavas Universitātes dibinātājiem. 1760. gadā Lomonosovs kļuva par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas universitātes direktoru.

Miris 1765. gadā Pēterburgā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihails Lomonosovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)