Gulbenes paugurvalnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Gulbenes paugurvalnis ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Vidzemes austrumu daļu Gulbenes un Cesvaines novadā. Paugurvalnis veido Gaujas un Daugavas (Pededzes) baseinu ūdensšķirtni un sasaista Alūksnes augstieni ar Vidzemes augstieni.

Austrumos no tā stiepjas Austrumlatvijas zemiene, bet rietumos Vidusgaujas ieplaka.

Zemes virsa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gulbenes paugurvalnis turpinās uz dienvidrietumiem no Alūksnes augstienes Zeltiņu pacēluma un to veido nekārtīgi izvietotas pauguru grupas un pacēlumi, kas dienviddaļā virknējas grēdās. Lielākā pauguru grupa stiepjas apmēram 20 km garumā gar Liedes upi, veidodama Liedeskalnus. Gulbenes paugurvaļņa pamatnes platums ir 5 - 10 km, bet augstums 20 - 170 m virs jūras līmeņa. Augstākais punkts valnī ir Kārtenes pilskalns - 178 m virs jūras līmeņa, bet vairāku pauguru virsotnes sasniedz 150 - 170 m augstumu.

Ģeoloģiskā izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gulbenes paugurvalnis ir radies pēdējā Ledus laikmeta beigu cēlienā, kad pirms vairāk kā 14 000 gadiem divu ledāja mēļu ledus masas saskares zonā radās morēnu valnis. Vēlāk Latvijas ziemeļu daļu vēl klāja ledājs, bet tagadējā Austrumlatvijas zemienē izveidojās ledus ezers.

Arheoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz paugurvaļņa ir samērā auglīga mālzeme, tādēļ tas piemērots zemkopībai un bijis apdzīvots jau aizvēsturiskajos laikos. Par to liecina daudzi pilskalni, kas bijuši apdzīvoti jau kopš agrā dzelzs laikmeta. Pa tā virsu gājis senais tirdzniecības un kara ceļš no Kokneses uz Pleskavu. Līdztekus Gulbenes paugurvalnim stiepjas robeža starp latviešu valodas vidus dialektu un augšzemnieku dialektu.[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII. sējuma 25 037-39 slejas, Rīga, 1935.-1936.