Ludmila Rudenko

Vikipēdijas lapa
Ludmila Rudenko
Людмила Владимировна Руденко
Ludmila Rudenko
Personīgā informācija
Dzimusi 1904. gada 27. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lubnas, Poltavas apgabals, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1986. gada 26. februārī (81 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahiste

Ludmila Rudenko (krievu: Людмила Владимировна Руденко; 1904. gada 27. jūlijs, Poltavas apgabals, Krievijas impērija - 1986. gada 26. februāris, Ļeņingrada) bija 2. Pasaules čempione šahā (1950—53), starptautiskā sieviešu lielmeistare (WGM, 1976).

Sporta gaitu sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu desmit gadu vecumā iemācījis spēlēt tēvs. Pēc pamatskolas beigšanas pārcēlusies uz Odesu, lai studētu ekonomiku. Odesā nopietni aizrāvusies ar peldēšanu, bijusi pilsētas čempione 400 metru brasa distancē, bet 1925. gadā kļuvusi šajā distancē par Ukrainas vicečempioni. Pēc augstskolas beigšanas 1925. gadā pārcēlusies uz Maskavu, kur strādājusi par ekonomisti.

Šahistes izaugsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahs šajā laikā Rudenko vairāk ir bijis kā vaļasprieks. 1925. gadā laikraksta «Комсомольская правда» organizētājā turnīrā viņa piedzīvoja sāpīgus zaudējumus un palika vienā no pēdējām vietām. Taču neveiksme nesalauza jauno šahisti, un jau 1927. gadā Rudenko izcīnīja tiesības pārstāvēt Maskavu pirmajā PSRS sieviešu čempionātā, kurā ierindojās augstajā 5. vietā. 1928. gadā Rudenko uzvarēja Maskavas sieviešu šaha čempionātā, uzvarot visās 12 partijās. Tajā gadā viņa apprecējās ar zinātnieku Ļevu Goldšteinu un pārvācās uz Ļeņingradu. 1931. gadā pārim piedzima dēls. Ļeņingradā sākās Rudenko sadarbība ar pazīstamiem šaha meistariem Pjotru Romanovski un Aleksandru Tolušu, kas veicināja viņas izaugsmi. 1932. gadā Rudenko pirmo reizi uzvarēja Ļeņingradas sieviešu šaha čempionātā, vēlākajos gados šo panākumu viņa spēja atkārtot vēl septiņas reizes (1936, 1947, 1957, 1958, 1962, 1963).

Otrais Pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā Pasaules kara laikā Rudenko organizēja Ļeņingradas bērnu evakuāciju no blokādē nonākušās pilsētas. Šo savu darbu viņa vienmēr tika uzskatījusi par svarīgāko savā mūžā.

Pasaules čempione (1950—53)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pasaules šaha čempiones Veras Menčikas nāves čempiones vieta bija vakanta. 1949./1950. gadā Maskavā notika Pasaules čempiones nosaukuma izcīņas turnīrs, kura uzvarētāja kļūtu par jauno Pasaules čempioni. Rudenko lieliski aizvadīja šīs sacensībās, pārliecinoši ieņemot 1. vietu.[1]

1950. gadā FIDE jaunajai Pasaules čempionei piešķīra starptautiskā meistara nosaukumu. Tādējādi Rudenko kļuva par pirmo sievieti, kurai šis nosaukums tika piešķirts.

1952. gadā Rudenko uzvarēja PSRS sieviešu šaha čempionātā Tbilisi. Tā bija viņas vienīgā uzvara šajā turnīrā, kurā Rudenko pavisam piedalījās 17 reizes.

Tomēr 1953. gadā Rudenko nacās piekāpties mačā par Pasaules čempiones nosaukumu pret Jeļizavetu Bikovu ar 6:8 (+5 -7 =2).[2]

Eksčempione[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempiones nosaukumu neizdevās atgūt arī 1956. gadā, kad Rudenko palika pēdējā vietā mačturnīrā, iegūstot tikai 4½ punktus no 16 iespējamajiem un krietni atpaliekot no uzvarētājas Olgas Rubcovas.[3] Līdz 1960. gadu vidum Rudenko turpināja piedalīties vietējos un starptautiskos turnīros.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1953. gadā par sasniegumiem šahā Olgai Rubcovai tika piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistares nosaukums, bet 1957. gadā viņa tika apbalvota ar ordeni "Goda Zīme". 1976. gadā kā viena no pirmajām šahistēm saņēma FIDE sieviešu šaha lielmeistares nosaukumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1949-50 Title Tournament
  2. 1953 Bikova - Rudenko Title Match
  3. «1956 Triangular Title Match». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. novembrī. Skatīts: 2013. gada 12. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]