Poltavas apgabals

Poltavas apgabals
	Poltavas apgabals; Полтавська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Poltava
Administratīvais iedalījums	30
	Platība
- Kopā	28 748 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	1 458 200
- Blīvums	50,7/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (91,36%); krievi (7,22%)
	Mājaslapa: http://www.oblrada.pl.ua
	Poltavas apgabals Vikikrātuvē

Poltavas apgabals (ukraiņu: Полтавська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā Dņepras kreisajā krastā. Robežojas ar Čerņihivas un Sumu apgabaliem ziemeļos, Harkovas apgabalu austrumos, Dņepropertovskas un Kirovohradas apgabaliem dienvidos, kā arī ar Čerkasu un Kijevas apgabaliem rietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Poltavas apgabala teritorija līdz 1238. gadam bija Kijevas Krievzemes sastāvā, kurā valdīja Perejaslavļas kņazi. 1239. gada 3. martā Perejaslavļu ieņēma mongoļu karaspēks un no 1245. gada tā atradās Zelta Ordas pakļautībā, kuras hani Perejaslavļā atsevišķus kņazus neiecēla un to pārvaldīja Kijevas kņazu dēli. 1363. gadā Perejaslavļas kņaziste tika inkorporēta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, 1399. gada te notika kauja pie Vorsklas, kurā Zelta Orda sakāva lietuviešu armiju. No 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Kijevas vaivadijas sastāvā.

1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1709. gadā te notika Poltavas kauja starp Krieviju un Zviedriju. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā ar centru Čerņigovā. 1802. gadā Mazkrievijas guberņu sadalīja divās daļās, dienvidu daļā izveidoja Poltavas guberņu. No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1937. gadā izveidoja Poltavas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.