Ludzas trakts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798).
Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā.

Ludzas trakts (poļu: trakt lucyński) jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā Ziemeļu kara laikā 1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem Ludzas pils mūriem un to ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.

1687. gadā Ludzas stārasts Potockis uzcēla koka katoļu baznīcu ar plebāniju, ērģelnieka māju, skolu un slimnīcu. 1736. gadā tā gāja bojā ugunsgrēkā. 1738. gadā kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā konsekrēja Livonijas bīskaps Puzina. 1765. gadā apmetne pie Ludzas pils tika nosaukta par miestu.

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai Ludzas traktu pārdēvēja par Ludzas apriņķi (poļu: powiat lucyński, krievu: Люцинский уезд).