Luijs de Finess
| Luijs de Finess Louis de Funès | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Luijs de Finess 1970. gadā | ||||||||||
| Dzimis |
Luijs Žermēns Dāvids de Finess de Galarsa 1914. gada 31. jūlijā .svg){kind=small} Kurbevjī, Francija | |||||||||
| Miris |
1983. gada 27. janvārī (68 gadu vecumā) Nante, Francija | |||||||||
| Citi vārdi | Fufu | |||||||||
| Nodarbošanās | aktieris, pianists | |||||||||
| Darbības gadi | 1945-1982 | |||||||||
| Dzīvesbiedre |
| |||||||||
|
Apbalvojumi
| ||||||||||
Luijs Žermēns Dāvids de Finess de Galarsa (franču: Louis Germain David de Funès de Galarza, izrunā: /lwi də fy.nɛs/; dzimis 1914. gada 31. jūlijā, miris 1983. gada 27. janvārī) bija spāņu izcelsmes Francijas komēdiju aktieris. Viņš bija neliela auguma — 1,64 m garš.[1] Viņa tēlojums bija enerģijas pārpilns, ar plašu sejas grimašu spektru un ar pievilcīgi īgnu un nepacietīgu raksturu.
1960. un 1970. gados de Finess bija ļoti populārs Francijā, Spānijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā, PSRS un Austrumu bloka valstīs, tomēr ļoti ilgi bija gandrīz pilnīgi nepazīstams angļvalodīgajā pasaules daļā. ASV de Finess atpazīstamību guva tikai ar 1973. gada filmu "Rabīna Jēkaba piedzīvojumi" (Les Aventures de Rabbi Jacob).
De Finess attēlojis lomas 155 filmās, ievērojamākās no tām: Four Bags Full (La traversée de Paris, 1956), "Žandarms no Sentropēzas" (Le gendarme de Saint-Tropez, 1964), "Fantomass" (1964), "Tūļa" (Le corniaud, 1965), "Lielā pastaiga" (La Grande Vadrouille, 1966), "Oskars" (Oscar, 1967), "Cilvēks orķestris" (L'homme orchestre, 1970), "Iedomība" (La folie des grandeurs, 1971), "Spārniņš vai kājiņa" (L'aile ou la cuisse, 1976), "Žandarms un marsieši" (Le gendarme et les extra-terrestres, 1979). De Finess bija arī teātra aktieris, attēlojis vairāk nekā 100 lomas.
1968. gadā de Finesu atzina par Francijas labāko aktieri.[2] 1973. gadā de Finess tika apbalvots ar Francijas Goda leģiona ordeni (bruņinieka pakāpi), bet 1980. gadā — ar Cēzara goda balvu.
Dzīves sākuma posms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]De Finess piedzima 1914. gada 31. jūlijā Kurbevjī, Francijā. Viņa tēvs bija no aristokrātiskas dzimtas, no Seviļas, Spānijā, bet mātei bija Galisijas izcelsme. Lai varētu apprecēties, viņi pameta Spāniju un 1904. gadā apmetās Francijā. Tēvs bija advokāts, bet viņam nācās pārkvalificēties par dimantu apstrādātāju. Dēlam Luijam de Finesam patika zīmēt un spēlēt klavieres. Viņš pameta skolu un strādāja dažādus darbus. 1936. gadā de Finess apprecējās ar Žermēnu Luīzi Elodiju Karojēru (Germaine Louise Élodie Carroyer), un viņiem piedzima bērns. Sākoties Otrajam pasaules karam, de Finesu kļūdas pēc neiesauca armijā veselības dēļ.[3] Viņš sāka strādāt kā džeza pianists nakts klubos. 1942. gadā viņš ar sievu izšķīrās. De Finess kādu laiku papildināja savu klaviermākslas prasmi mūzikas skolā, kā arī iesaistījās aktieru kursos. Drīz viņš satika savu nākamo sievu. 1943. gadā viņš apprecējās otrreiz — ar Žannu Augustini Bartelemī (Jeanne Augustine Barthélemy), rakstnieka Gija de Mopasāna radinieci. Šajā laulībā piedzima divi dēli.[1]
Aktiera karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1942. gadā, 28 gadu vecumā, De Finess bija nolēmis kļūt par aktieri. Bet ar aktiera karjeru neveicās. Tomēr 1945. gadā de Finess ieguva savu pirmo nelielo lomu filmā La Tentation de Barbizon. Nākamajos desmit gados viņš piedalījās ap 50 filmās, bet gan tikai mazās un nepamanāmās lomās. Bet 1956. gadā filmā Four Bags Full (La traversée de Paris) de Finess beidzot guva ievērību, lai gan arī šajā filmā viņš tēloja nelielu lomu. Paralēli kinolomām, de Finess turpināja arī aktiera darbu teātrī, kur viņa veiksmīgākā loma bija izrādē "Oskars". Šo lomu viņš jau vēlākajos gados notēloja arī filmā "Oskars" (Oscar, 1967).[3]
De Finesa slava sākās 1963. gadā ar galveno lomu Žana Žiro (Jean Girault) filmā "Pik–Pik" (Pouic-Pouic). Nākamā loma bija Žiro filmā "Uzspridziniet banku!" (Faites Sauter la Banque, 1964). Žans Žiro turpināja sadarboties ar de Finesu, filmējot viņu sešās komēdiju filmās par žandarmiem. Pirmā no tām bija "Žandarms no Sentropēzas" (Le gendarme de Saint-Tropez, 1964). Milzīgus pasākumus guva arī triloģija par Fantomasu, kuras pirmā filma "Fantomass" arī iznāca 1964. gadā. Šajā triloģijā de Finesa partneris bija Žans Marē. Ļoti veiksmīgas bija divas Žerāra Urī (Gérard Oury) režisētās filmas, kur de Finess tēloja kopā ar citu slavenu komiķi Burvilu — filmas "Tūļa" (Le corniaud, 1965) un "Lielā pastaiga" (La Grande Vadrouille, 1966).[3] Ar lomu vēl vienā Žerāra Urī filmā "Rabīna Jēkaba piedzīvojumi" (Les Aventures de Rabbi Jacob, 1973) de Finess kļuva pazīstams ne tikai Eiropas valstīs, bet arī ASV.
1970. gadu pirmajā pusē de Finess strādāja ļoti intensīvi. Filmējoties, trikus vienmēr izpildīja pats, bez dubliera. Viņa veselība nebija stipra. 1975. gadā viņš pārcieta smagu infarktu tieši uz skatuves, vēlāk vēl vienu. Tad uz kādu laiku de Finess pārtrauca filmēties.[4] Viņš dzīvoja savas sievas Žannas mantotajā Mopasānu pilī Luāras krastā Klermonā.[2] Pie pils bija dārzs, kurā de Finess mīlēja nodarboties ar rožu audzēšanu. Tomēr 1976. gadā viņš atgriezās filmēšanas laukumā, kad režisors Klods Zidī viņam piedāvāja lomu filmā "Spārniņš vai kājiņa" (L'aile ou la cuisse). Šī loma bija viena no de Finesa labākajām lomām.
1980. gadā de Finess realizēja savu senu ieceri — notēloja galveno lomu Moljēra lugas adaptācijā filmā "Skopulis" (L'avare). Šai filmai viņš bija arī scenārists un režisors (kopā ar Žanu Žiro). Pēdējā de Finesa loma bija filmā "Žandarms un žandarmes" (Le Gendarme et les gendarmettes, 1982). Filmēšanas laikā no tuberkulozes nomira tās režisors Žans Žiro, kas ilgajos sadarbības gados bija kļuvis par de Finesa draugu. Pēc Žiro nāves de Finess zaudēja interesi par kino un pievērsās vairāk rožu audzēšanai.[2]
De Finess nomira no sirdstriekas 1983. gada 27. janvārī. Par godu viņam ir nosaukta rožu šķirne "Luijs de Finess".[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Louis de Funès. Biography». IMDb.com.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Aristokrāts un Žandarms». TVNET.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Louis de Funès. Biography». FrenchFilms.info.[novecojusi saite]
- ↑ «Francijas kinokomēdiju karalis Luijs de Finess». TVNET. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. janvārī. Skatīts: 2014. gada 24. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luijs de Finess |
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Allociné profils (franciski)
|