Mārtiņa kapi
| Mārtiņa kapi | |
|---|---|
 Grindeļa kapliča Mārtiņa kapos | |
| Vispārēja informācija | |
| Atvēršana | 1773 |
| Atrašanās vieta |
 Rīga |
| Valsts |
 Latvija |
| Koordinātas | 56°57′04″N 24°04′11″E / 56.95111°N 24.06972°EKoordinātas: 56°57′04″N 24°04′11″E / 56.95111°N 24.06972°E |
| Īpašnieks | Rīgas pašvaldība |
Mārtiņa kapi ir kapsēta, kas atrodas Rīgā, Kurzemes rajona Āgenskalna apkaimē, starp Slokas, Hāmaņa, Krēslas un Daugavgrīvas ielām Hāmaņa ielā 4[1][2] (daži avoti nosauc kā adresi arī Krēslas ielu 1[3] vai baznīcas adresi Slokas ielā 34[4]). Kopējā platība — 2,82 hektāri.
Dažos avotos par Mārtiņa kapiem nosaukti Pleskodāles kapi.[5] Analoģiskais nosaukums radies tādēļ, ka tos 1881. gadā izveidojusi Mārtiņa baznīcas draudze, tādējādi radot konfliktu ar Jāņa draudzi, tomēr pareizais to nosaukums ir Pleskodāles kapi.[6]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārtiņa kapi tika ierīkoti 1773. gadā un sākotnēji tika saukti par Āgenskalna kapiem (arī Āgenskalna brīvkapsētu) vai Jāņa kapiem, jo atradās Vecrīgas Jāņa draudzes pārziņā. Tie ir vieni no vecākajiem kapiem Rīgā. 1852. gadā pēc iedzīvotāju lūgumiem, kuriem bija grūti un bez visu gadu esošiem tiltiem reizēm bīstami izbraukāt uz Jāņa baznīcu,[7] tuvu kapiem tika uzcelta Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca un kapi pārgāja tās īpašumā,[8] attiecīgi mainoties arī nosaukumam.
19. gadsimtā kapsēta tika paplašināta, bet 1951. gadā jauniem apbedījumiem slēgta. Gan Latvijas PSR, gan pēcpadomju laikā tika blakus esošo organizāciju neoficiāli izmantota dažādiem mērķiem, no Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas, kas kapsētas teritorijā uz laiku novietoja pusgatavo produkciju, līdz bērnudārzam, kura darbinieki tur aprakuši mājdzīvniekus.[9] 1980. gados notika kapu sakopšanas talkas, kuras vandalisma dēļ nebija efektīvas un pat radās priekšlikums visu atlikušo vērtīgo aprakt zem zemes, taču tas netika īstenots.[10] Kopš 1998. gada iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā.[4] Ap 2000. gadu kapsēta bija aizaugusi, piedrazota un atstāja pamestu iespaidu.[11] Arī 2010. gados kapsēta tika vērtēta kā nepietiekami uzturēta,[12] tomēr 2010. gadu sakopšanas talkas ievērojami uzlaboja tās stāvokli.
Kultūras vērtības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kapos apbedīti tādi ievērojami cilvēki kā Edgars Lejnieks, Emīls Dārziņš, Ansis Leitāns, Dāvids Hieronīms Grindelis, Jānis Šteinhauers u.c.[3][10][13]
Mārtiņa kapi ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 6618. numuru,[4] tajos citu starpā saglabājušies:
- atjaunota 1786. gadā celtā mastu šķirotāja Miķeļa Grindeļa (Grunduļa) kapliča;
- ievērojami bojātie Hartmaņu dzimtas kapi;
- Lejnieku dzimtas kapi;
- Reķu (Reķis) dzimtas kapi;
- Endrū Reida kapavieta;
- Hieronīma Grindeļa kapavieta;
- Kristapa Cēsnieka ģimenes kapavieta;
- Sēļu (Sehl) dzimtas kapi;[3]
- Kingu ģimenes piemineklis;[14]
- Jāņa Šteinhauera piemineklis;
- Jāņa Berķa piemineklis;
- Johana Puriņa piemineklis (1786);[13]
- ievērojami bojātais Anša Leitāna kaps.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Memorial Services: Mārtiņa kapsēta
- ↑ «RD MVD: Kapsētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 1. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Timenote.info: Rīga, Mārtiņa kapi (saukti arī par Jāņa kapiem)
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Mantojums.lv: 6618 — Mārtiņa kapi ar memoriālajām celtnēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 1. martā.
- ↑ Timenote.info: Rīga, Pleskodāles kapi (saukti arī par Mārtiņa kapiem)
- ↑ Cemety: Pleskodāles kapi
- ↑ Rīgas Mārtiņa baznīca: Draudzes vēsture
- ↑ Līga Landsberga: Mārtiņa baznīca un Mārtiņa kapi, saukti arī par Jāņa kapiem
- ↑ Satori.lv: Miera salas meklējot. Rīgas kapu recenzija
- ↑ 10,0 10,1 Rīga. Mārtiņa kapi. Zudusī Latvija
- ↑ «Rīga. Āgenskalns. Mārtiņa baznīca un kapi. No Diena.lv, 2001». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 1. martā.
- ↑ Delfi: Zilā ziedu sega Pārdaugavas vecākajā dvēseļu dārzā
- ↑ 13,0 13,1 LA: Rūpējoties par senču piemiņu. Kapu sakopšanas talkas un kuri ir vecākie kapi Rīgā
- ↑ LNDB: Kingu ģimenes piemineklis
- ↑ «Literatūra.lv Anša Leitāna kaps Mārtiņa kapos Rīgā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 1. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārtiņa kapi |
- Kapsētas shēma Rīgas domes vietnē Arhivēts 2021. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārtiņa kapi.
