Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Christoph Johann Friedrich von Medem
Krievijas slepenpadomnieka un sūtņa Vašingtonā K.J.F. Mēdema portrets (1796). Autors Antons Grafs (Graff, 1736 - 1813)
Krievijas slepenpadomnieka un sūtņa Vašingtonā K.J.F. Mēdema portrets (1796). Autors Antons Grafs (Graff, 1736 - 1813)
Personīgā informācija
Dzimis 1763. gada 13. augustā
Mežotne, Flag of Courland (state).svg Kurzemes un Zemgales hercogiste
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1838. gada 24. februārī (74 gadi)
Jelgava, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki Johans Frīdrihs fon Mēdems
Luīze Šarlote Manteifele-Cēge
Māsas Elīza fon der Reke
Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedre Marija Luīze Ernestīne fon der Pālena
Bērni Pauls fon Mēdems, Pēteris fon Mēdems, Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems


Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (vācu: Christoph Johann Friedrich von Medem, Jeannot Medem, 1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos. Žanno Mēdema vecākā māsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu rakstnieci, bet māsa Anna Šarlote Doroteja apprecējās ar pēdējo Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1763. gada 13. augustā Mežotnes muižā ietekmīgā muižnieka Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa otrās sievas Luīzes Šarlotes fon Manteifeles-Cēges ģimenē kā viņa piektais bērns.[1] Tēvs viņu iekārtoja Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā svītā, kam sekoja dienests gvardes korpusā. Pēc karaļa nāves 1786. gadā uzdienējās par viņa dēla karaļa Frīdriha Vilhelma II flīģeladjutantu.

Pēc sava patrona nāves viņš pārgāja Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I dienestā, bija viņa flīģeladjutants, īstenais kambarkungs Pēterburgā un pārstāvis Vašingtonā. 1799. gadā apprecējās ar Pētera fon der Pālena meitu Mariju Luīzi Ernestīni fon der Pālenu (1778-1831). 1800. gadā atgriezās Zemgalē un pievērsās lauksaimniecībai, kļūdams par vairāku muižu īpašnieku. Pēc grāfa Mēdema pasūtījuma arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics 1806.-1810. gadā pēc Džakomo Kvarengi meta cēla Elejas muižas kungu māju, 1818. gadā uzcēla viņa Jelgavas rezidenci Villa Medem, 1820.-1821. gadā veica Durbes muižas kungu mājas pārbūvi un 1829.-1830. gadā Pilsblīdenes muižas kungu mājas pārbūvi.[2]

Miris 1838. gada 24. februārī Jelgavā, 2. martā apglabāts Mēdemu dzimtas kapos pie Sesavas baznīcas.

Pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]