Magnetrons

Vikipēdijas lapa

Dobuma magnetrons, vai arī, mazāk precīzāk, magnetrons (no magnēts + elektrons), ir lieljaudas elektronu lampa, kas rada superaugstfrekvences (SAF) radioviļņus un mikroviļņus, izmantojot elektronu plūsmas un magnētiskā lauka mijiedarbību, pārvietojoties gar virkni atvērtu metāla dobumu (dobuma rezonatoru). Elektroni iet caur atverēm uz šīm dobumiem un liek mikroviļņiem svārstīties līdzīgi tam, kā svilpe rada toni, kad to ierosina gaisa plūsma, kas pūsta gar tās atvērumu. Saražoto mikroviļņu biežumu, rezonanses frekvenci, nosaka dobumu fiziskie izmēri. Atšķirībā no citām augstfrekvences lampām, piemēram, klistrona vai skrejviļņa lampas (TWT), magnetrons nevar darboties kā pastiprinātājs, lai pastiprinātu pievadītā mikroviļņu signāla intensitāti; magnetrons kalpo tikai kā oscilators, kas ģenerē mikroviļņu signālu no tam pievadītās līdzstrāvas.

Kuģa radiolokatora magnetrons
Magnetrons ar noņemtu daļu, lai parādītu tā dobumus. Katods centrā nav redzams. Antena, kas izstaro mikroviļņus, atrodas kreisajā pusē. Magnēti, kas rada lauku, kas ir paralēls ierīces garajai asij, netiek parādīti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršāko magnetrona konstrukciju (tā saucamo divpolu magnetronu) izstrādāja un terminu "magnetrons" ieviesa Alberts Halls 1921. gadā. Vēlāk tika izstrādāts rezonatora tipa magnetrons ar lielāku efektivitāti un daudzrezonatoru magnetroni.


Magnetrona darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Radioviļņu ģenerācija magnetronā notiek, elektroniem iedarbojoties ar SAF elektromagnētiskā lauka elektrisko komponenti telpā, kur pastāvīgs magnētiskais lauks perpendikulārs pastāvīgam elektriskajam laukam.

Magnetrona īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnetroni spēj ģenerēt augstfrekvences svārstības diapazonā no 0,5 līdz 100 GHz. To jauda var būt no dažiem vatiem līdz desmitiem kilovatu. Impulsu magnetroni var sasniegt dažas mikrosekundes ilga impulsa jaudu līdz 5 megavatiem. Magnetroniem ir augsts lietderības koeficients (līdz 80%). Magnetrona izstaroto radioviļņu frekvence parasti nav maināma vai ir mehāniski maināma nelielā diapazonā. Ar sprieguma palīdzību regulējamus magnetronus sauc par mitroniem.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnetroni visplašāk tiek pielietoti mikroviļņu krāsnīs. Impulsu magnetronus izmanto radiolokācijā.